Jau 30.gadu sākumā kļuva redzams, ka miers Eiropā ir apdraudēts. Pēc pirmā pasaules kara noslēgtie līgumi un kolektīvās drošibas pasākumi nespēja atrisināt valstu savstarpējās pretrunas, kuras vēlāk vēl vairāk saasinājā. pēc pasaules ekonomiskās krīzes.
Manžūrijas okupācija. Austrumos potrnciāls agresors bija Japāna, kura tiecās kontrolēt Klusā okeāna baseinu un Tālos Austrumus. 1931.gadā Japāna okupēja Manžūriju. Tas bija pretrunā ar Vašingtonas konferences lēmumu (1922.gads) par Ķīnas teritorijas nedalāmību. Tomēr japāna demonstratīvi turpināja agresiju un 1933.gada februārī izstājās no Tautu savienības.
Etiopijas okupācija. Arī Itālija neslēpa savus agresīvos plānus un 1935 gadā iebruka Etiopijā, kura tolaik bija Abesīnija un bija viena no divām vēl neatkarīgajām Āfrikas valstīm.. Tautu savienība nevarēja samierināties ar atklātu agresiju pret savu dalībvalsti un pasludināja Itāliju par agresoru. Tomēr lielvalstis nevēlējās lietot militāru spēku, arī ekonomiskās sankcijas netika efektīvi piemērotas, jo Lielbritānija un Francija nevēlējās aizvainot musolīnī, baidoties, ka itālija pārāk pietuvosies nacistiskajai Vācijai. 1936 gadā Itālija pilnībā pabeidza etiopijas okupāciju.…
