Ar jēdzienu “eitrofikācija” saprot apstākļus, ka ūdenstilpnē pieaug barības vielu (biogēno elementu – galvenokārt slāpekļa un fosfora) piegādes ātrums, salīdzinot ar iepriekšējo laika periodu. Līdz ar to būtiska eitrofikācijas pazīme ir pastāvīgs biogēno elementu satura pieaugums ūdenstilpnēs. Rezultātā ūdenstilpnē ievērojami pieaug bioloģisko procesu intensitāte, kas vispirms novērojama kā aļģu un mikroorganismu attīstība ar tai sekojošu augstāko augu un dzīvnieku pastiprinātu savairošanos, kas gala rezultātā noved pie ūdenstilpnes aizaugšanas.
Dažreiz termins „eitrofikācija” neprecīzi tiek lietots, ar to saprotot ūdenstilpnes bioloģiskās produktivitātes pieaugumu. Bioloģiskās produktivitātes pieaugums ir eitrofikācijas sekas, bez tam ūdenstilpnes bioloģiskā produktivitāte var pieaugt arī sakarā ar procesiem, kas nav saistīti ar biogēno elementu satura pieaugumu ūdenstilpnē, piemēram, ja ūdenstilpnē tiek pārtraukta toksisku vielu ievadīšana vai arī pateicoties dabiskiem ūdenstilpnes novecošanās procesiem.
…
