“Burvju flautas” libretu Mocartam 1791. gada martā piedāvāja viņa sens paziņa, kāda Vīnes priekšpilsētas teātra antreprenieris Emanuēls Šikanēders (1751- 1812). Sižetu viņš bija ņēmis no Vīlanda (1733- 1813) pasakas “Lulu”, kas bija ietverta fantastisku poēmu krājumā “Džinnistāna vai Pasakas par fejām un gariem” (1786- 1789). Šikanēders bija apdarinājis šo sižetu tolaik populāro tautas feeriju garā, kurās valdīja eksotisku brīnumu atmosfēra. Viņa libretā figurē gudrais Zarastro, kurš parādās lauvu pajūgā, atriebīgā Nakts karaliene, fejas, burvju zēni un mežoņi, masoņu pārbaudījumi ēģiptiešu piramīdā un noslēpumainas pārvērtības.
Šajā naivajā sižetā Mocarts spēja iekļaut nopietnu morāli filozofisku ideju, savas dziļākās domas un jūtas. Daudz ko pieņēmis no apgaismības filozofijas, viņš sajūsminājās par vienlīdzības un brālības ideāliem, par ticību labajam cilvēkā, par tikumiskās pilnveidošanās iespējām, par gaismas un saprāta uzvaru. Mocarta “Burvju flautas” cildenā filozofija piesaistīja šim darbam tā laika gaišāko prātu simpātijas.…
