Mākslīgā intelekta māksla

Vēstures laika līnija mākslīgā intelekta attīstībā
Par mākslīgā intelekta pirmsākumiem var tikt uzskatīts 1763.gads, kad Tomass Bejss izstrādāja sistēmu, kuras pamatā bija matemātika. Tas bija būtisks punkts, kas ieskicēja turpmāko ceļu uz mākslīgā intelekta attīstību. Kā nākamo punktu var minēt 1842. gadu, kad Čārlzs Bebidžs un Āda Lovlaisa “izgatavo” pirmo algoritmu. Tālāk 1921.gads, kad čehu rakstnieks Karel Čepek ir ieviesies jaunu vārdu, kas cēlies no “robota”, respektīvi vārds robots ir radies. Nākamo pagrieziena punktu veica divi zinātnieki, Alans Tjūrings un Grejs Valters, kur Valters radīja vienu no pirmajiem robotiem savukārt Tjūrings izgudroja savu Tjūringa testu. Tjūringa tests ir mašīna, kurai tiek pārbaudīta spēja rīkoties kā cilvēkam, respektīvi mašīnas uzvedība ir identiska ar datora uzvedību. Tālāk vērtīgs notikums bija 1950.gadā, kad iznāca stāstu krājums “I Robot” no Aizeka Asimova, kurš bija tas, kurš skatījās nākotnē un pievērsās mākslīgā intelekta idejai un “trīs robotikas likumi” un lika akcentu svarīgiem problēmjautājumiem, kas vēlāk arī tika risināti. Kā nākamis notikums, kas paplašināja mākslīgā intelekta lauciņu, bija Dartmutas konference, kur vairāki zinātnieki diskutēja par problēmām, kas saistās ar mākslīgo intelektu, izskanēja vairākas idejas kā to attīstīt, tomēr no ASV finansējumu saņēma Marvins Minskis, kurš bija par to, ka dators tiek programmēts, kas regulē, atdarina cilvēka uzvedību un mērķis bija attīstīt mākslīgo intelektu, lai gūtu uzvaru aukstajā karā. Nākamis notikums ir vēsturisks un svarīgs tāpēc, ka tas iekļāva sevī veselu mākslīgā intelekta jomu. Mašīnmācīšanās. Artūrs Samuels 1959.gadā. Nevar gluži teikt, ka nākamais notikums laika līnijā bija veiksmīgs, tomēr tas bija turpinājums kaut kam labākam. …