16.gs. bija maz ziņu par to vai Anglijai sekos ceļš uz veiksmīgu ekonomisko izaugsmi. Anglijā 14. un 15. gs. bija veikta varas samazināšana. Valsts iesaistījās arī Simtgadu karā. Augošo nacionālo valstu laikā, Henrijs VII saskārās ar ierobežojumu. Šim karalim izdevās paplašināt savus ieņēmumus, lai izpildītu valsts prasības ģeniālos veidos: pārdošanas dotācijas un privilēģijas, kā arī augstās soda naudas un maksājumi, lai palielinātu viņa regulāros ienākumu avotus. Viņa pēctecis, Henrijs VIII, pievieno viņa ieņēmumus konfiscijas baznīcas zemēm. Taču lietas būtība bija tāda, ka nevar neievērot ierobežojumus, kas noteikti valsts "1. konfiskāciju klosterī". Šī dinastija uzskatīja par vajadzīgu kontrolēt parlamentu, nevis aizvietot to. Stuarts mantoja to, ko Tjudors bija sējis. Stuarta valdīšanas sākumā, federācijas bija gatavas un spējīgas aizstāvēt sevi. Anglija 16.gs. bija uzskatāma par agrāru valsti. Norisinājās strauja ekonomikas attīstība.…
