Parlamenta galvenā funkcija ir likumdevēja varas realizācija. Saskaņā ar varas dalīšanas teoriju likumdošanas varai tiek iedalīta pirmā vieta starp citiem valsts varas atzariem. Likumdevēja prioritāte ir skaidrojama ar to, ka pārējās divas varas darbojas uz likuma pamata. Taču mūsdienu pasaulē ir reāla situācija kad izpildvara cenšas dominēt par likumdevēja varu. Piemēram, Krievijas un Japānas konstitūcijās ir fiksēta ekskluzīva funkcija pieņemt likumus. Varbūt arī tā, ka ir nodalīts, piemēram, ekskluzīva funkcija pieņemt likumus ir parlamentam, bet mazāk svarīgā sfērā prezidents var izdot ordinances un arī izpildvara. Taču neatkarīgi no tā kāda ir valsts – prezidentāla, monarhija, viena no ekskluzīvām funkcijām ir valsts budžets, kas ir parlamenta rokās. Gatavo projektu valdība, un tā noraidīšana varbūt valdības demisijas pamats. Viena no ekskluzīvām likumdevēja funkcijām ir arī izpildvaras kontrole. Visās valstīs kā noteikums apstiprina budžetu un nosaka nodokļu politiku. Latvijā valdība iesniedz valsts budžeta projektu un vienlaicīgi arī likuma grozījumus nodokļu (ieņēmumu) likumdošanā. Valdībai ir kolektīva atbildība parlamenta priekšā gan parlamentārajā, gan prezidentālajā, gan kvaziprezidentālā republikā. Ja neuzticību izsaka premjeram, krīt visa valdība. Vācijā, ja bundestāgs izsaka neuzticību valdībai, pašam bundestāgam ir jāievēl jauns kanclers.…
