Socioloģija domā teorētiskos un abstraktos jēdzienos, taču vienmēr dialogā ar sabiedrību. Tā attīsta īpašu valodu, kura dod iespēju dziļāk izprast sabiedrību un gūto izpratni nodot atpakaļ pašas sabiedrības locekļiem.
Socioloģiskās domāšana ir organiski iesaistīta sabiedrībā.
Pastāv atzinums, ka socioloģijai sabiedrībā ir savtīga loma kā spogulim, kurā sabiedrība redz pati sevi un savas attīstības alternatīvas. Loģiku mēs diezgan bieži sastopam kā mācību vai pat zinātni par domāšanu. Viens no galvenajiem aspektiem loģikas teorijā ir jaut. Par domas vai tās virzības pareizību vai nepareizību.
Plašākā nozīmē loģika ir noteiktā veidā sakārtota izvērstība, attīstība. Šāda loģika piemīt gan dabas un soc. Procesiem, gan domāšanas saturam un cilvēka praktiskajai darbībai.
Sabiedrības loģika – objektīvās loģikas virzieni, kas skaidro sabiedrisko norišu loģisko kārtību un secību. Teorētiski vispārinātā formā sabiedrības loģiku skaidro socioloģija.…
