Pašas pirmās bērnības atmiņas Aspazijai ir par to, kā viņu iznesa ārā. Viņa pati vēl tolaik nestaigāja. Kamēr māte ar vecomāti bija baznīcā, kalpones viņu iznesa ārā papriecāties. Aspazija ģimenē bija vienīgais bērniņš, tāpēc visi viņu ļoti sargāja, lai viņa nesaslimtu. Pirmais iespaids ārā bija vējš – liela, stipra dvaša pūš virsū, visi matiņi plīvo. Un tad Aspazija ieraudzīja spožu zelta ripu – sauli, bet no tās viņai apžilba acis. Vēlāk Aspaziju ienesa iekšā istabā un viņa sāka aplūkot gultu ar metāla kalumiem, kurā bija ielikta gulēt.…
