Histopatoloģiskā izmeklēšana tiek uzskatīta par zelta standarta metodi dažādu cilvēka ķermeņa bojājumu galīgās diagnozes noteikšanai. Darbs ar audu paraugiem sastāv no plašām procedūrām, sākot no ķirurģiskas izņemšanas līdz mikroskopisko daļu iekrāsošanai un ievietošanai. Nepilnīgu procedūru dēļ audu daļās ir vērojami defekti. Šos defektus sauc par artefaktiem. (Maļkova G. un Franka A., 2011)
Artefakts ir "Mākslīga struktūra vai audu izmaiņas uz sagatavota mikroskopiskā priekšmetstikliņa, kas radušās sveša faktora rezultātā." Histoloģijā tās var ietekmēt mikroskopiskās ainas interpretāciju un patomorfoloģisko secinājumu formulēšanu. Artefakti samazina mikroskopisko paraugu kvalitāti un bieži vien var būt diagnostikas kļūdu avots. Tāpēc defektu novēršana histoloģiskajā apstrādē ir nopietns tehnoloģisks izaicinājums, ar ko regulāri jāsaskaras jebkurai patohistoloģiskajai laboratorijai. Artefakti ir jāatpazīst, un jābūt pieejamām metodēm to novērtēšanai, novēršanai un likvidēšanai. (Chatterjee, S., 2014)…
