Starptautisko portfeļinvestīciju migrācijas galvenais iemesls ir gūt lielāku peļņu ārzemēs. Tādējādi vienas valsts iedzīvotāji pērk citu valstu obligācijas, ja ieņēmums no obligācijām ir lielāks citā valstī. Peļņa no kapitāla ir augstāka valstīs, kurās ir zemāks vispārējais kapitāla-darba rādītājs. Vienas valsts iedzīvotāji var arī iegādāties citas valsts korporācijas akcijas, ja tie cer uz tādu ārzemju korporācijas nākotnes ienesīgumu, kas būtu lielāks par vietējo korporāciju ienesīgumu. Iemesli tiešajām investīcijām ārvalstīs ir galvenokārt tādi paši kā portfeļinvestīcijām: iegūt lielāku peļņu (kas iespējams rodas no augstāka izaugsmes tempa ārzemēs, labvēlīgāka nodokļu režīma vai lielākas infrastruktūras pieejamības) un dažādot riskus. Svarīgs iemesls ārvalstu tiešajām investīcijām ir iegūt kontroli pār nepieciešamo izejvielu un tādējādi nodrošināt nepārtrauktu piegādi par zemāko iespējamo cenu. Tāpat ārvalstu tiešo investīciju iemesli ir izvairīties no tarifiem un citiem ierobežojumiem, ko valstis piemēro importam vai izmantot dažādas valdības subsīdijas, lai veicinātu ārvalstu tiešās investīcijas.4 …
Kapitāls, darbaspēks un tehnoloģijas pārvietojas pāri valstu robežām. Darbaspēks parasti ir mazāk mobils starptautiskā mērogā kā kapitāls. Mūsdienu pasaulē pastāv daudz šķēršļu darbaspēka kustībai, jo tikpat kā ikviena valsts nosaka savus imigrācijas ierobežojumus. Tādēļ praksē darbaspēka mobilitātei ir mazāka loma nekā kapitāla mobilitātei. Darbaspēks pārvietojas no valsts uz valsti. Līdz ar darbaspēka pārvietošanos no vienas valsts (A) uz otru valsti (B), samazināsies darbaspēka piedāvājums A valstī un līdz ar to palielināsies reālās darba algas. Tajā pašā laikā valstī B notiks pretējais – darbaspēka piedāvājums pieaugs, bet reālā darba alga samazināsies. Ja darbaspēka kustībai netiks radīti mākslīgi šķēršļi, tas turpināsies līdz pilnīgai galējā darbaspēka produkta rādītāju izlīdzināšanai abās valstīs. Darbaspēks pārvietosies uz B valsti tik ilgi, kamēr reālās darba algas likme neizlīdzināsies abās valstīs.
