-
Latviešu gadskārtu svinības senatnē un mūsdienās
| Nr. | Название главы | Стр. |
| Anotācija | 2 | |
| Ievads | 4 | |
| 1. | Gadskārtu svinības | 5 |
| 1.1. | Meteņi | 6 |
| 1.2. | Lieldienas | 7 |
| 1.3. | Ūsiņi | 8 |
| 1.4. | Jāņi | 9 |
| 1.5. | Māras | 10 |
| 1.6. | Miķeļi | 11 |
| 1.7. | Mārtiņi | 12 |
| 1.8. | Ziemassvētki | 13 |
| 2. | Aptauja par ģimenē svinētajām gadskārtu svinībām | 14 |
| Secinājumi un priekšlikumi | 17 | |
| Izmantotās literatūras saraksts | 18 | |
| Pielikums | 19 |
SECINĀJUMI UN PRIEKŠLIKUMI
Secinājumi:
1. Analizējot literatūru par latviešu gadskārtām, autore sniedz secinājumu, ka senatnē latviešu gadskārtu svinībām bija ļoti liela nozīme. Tām bija svarīga loma latviešu tautas sadzīvē. Senlatvieši kopa un uzturēja savu kultūras mantojumu. Katriem gadskārtu svētkiem bija sava īpaša nozīme un norise, kuru izprata tikai paši latvieši.
2. Apkopojot aptaujā iegūtos rezultātus, autore sniedz secinājumu, ka laikam mainoties, mainās arī latviešu gadskārtu svinības. Senatnē latviešu tradīcijām un svētkiem tika pievērsta daudz lielāka uzmanība nekā mūsdienās – tika vilkti atbilstoši tērpi, gatavoti svētku mielasti, rakstītas jaunas dziesmas – cilvēki ļoti gatavojās šiem svētkiem, taču tagad tas vairs netiek uztverts tik ļoti nopietni. Aptaujas rezultāti norāda, ka latviešu gadskārtu svētkus, Meteņus, svin 14% no respondentiem, Ūsiņus svin tikai 8% no visiem respondentiem, un ka Māras nesvin neviens no respondentiem. Tika noskaidrots arī, kuras latviešu gadskārtu svinības respondentiem ir vismazāk pazīstamas. 78% respondentu nav pazīstamas Māras, 76 % respondentu-Ūsiņi un 40%-Miķeļi. Līdz ar to, hipotēze apstiprinājās.
…
Zinātniski pētnieciskā darba nosaukums ir: ”Latviešu gadskārtu svinības senatnē un mūsdienās”. Darba mērķis ir izzināt latviešu gadskārtu svinības, to ievērošanu pagātnē un mūsdienās. Šī mērķa īstenošanai tika veikta literatūras analīze, aptauja, iegūto datu apkopošana un analīze, secinājumu veikšana. Pētījumā svarīgākais bija ar anketu palīdzību izpētīt dažāda vecuma Latvijas iedzīvotāju zināšanas un interesi par latviešu gadskārtu svētkiem un to svinēšanu. Darbs sastāv no divām daļām. Darba pirmajā daļā ir ieskats latviešu gadskārtu literatūras teorijā un otrajā daļā ir apkopoti veiktās aptaujas rezultāti. Darba noslēgumā tiek veikti secinājumi un sniegti priekšlikumi, kas varētu palīdzēt saglabāt latviešu gadskārtu svinību mantojumu. Darbs sastāv no 19 lpp., 4 attēliem, 1 pielikuma. ...
