Astronomija senatnē.
Senatnē par debess parādībām uzskatīja arī meteoroloģiskās parādības – pērkoni, zibeni u.c. Vēlā akmens laikmetā ir saglabājušies (Eiropā, Āzijā, Āfrikā) akmens stabi (menhiri) vai akmeņu riņķi (kromlehi), kas lietot svarīgu astronomisku virzienu noteikšanai.
Astronomisko informāciju, kas ietverta arheoloģiskajos pieminekļos un etnogrāfijā, pētī astronomijas nozare – arheostronimija.
Astronomija Senajā Babilonijā.
Pirmās liecības par astronomiskajiem novērojumiem senatnē sniedz babiloniešu māla ķīļrakstu plāksnītes. Sākotnēji babiloniešu astronomi interesējās tikai par spožākajām zvaigznēm un raksturīgākajiem zvaigznājiem pie debess.
Babilonieši jau pazina piecas planētas. Debess spīdekļus uzskatīja par zvaigžņu dievībām un atkarībā no to stāvokļa pie debess izteica astroloģiskos pareģojumus par valsts labklājību un nākotni.…
