R. Blaumanis “Pazudušais dēls” un “Indrāni”
Abas lugas uzskatāmas par vieniem no pazīstamākajiem Rūdolfa Blaumaņa literārajiem darbiem. Luga “Pazudušais dēls” bija gluži kā jauna kvalitātes pakāpe latviešu dramaturģijā. R. Blaumanis šajās lugās parāda savu meistarību atspoguļot konfliktu, raksturu un cilvēku savstarpējās attiecības dialogu veidā, tādējādi radot reālistisku un pēc iespējas dzīves apstākļiem pietuvinātu ainu. Tiek atspoguļotas arī cilvēku emocijas un psiholoģiskie pārdzīvojumi.
Luga “Pazudušais dēls”, manuprāt, galvenokārt bija par savstarpēju ģimenes konfliktu, kurā galvenais jautājums bija par pareizu dēla audzināšanu, jo ģimenes locekļu viedokļi atšķīrās. Manuprāt, temats ir aktuāls arī mūsdienās, jo tiek apskatīti tādi faktori, kā vecāku prombūtne, pārāk maz izrādīta mīlestība, kaitīgi ieradumi, novēršanās no ģimenes un citi.
“Ilze. Nē. Šitas sapnis tevi nav mānījis. Roplaiņu tēvsvesels un drīzi būs mājās.
Aža. Tā, tā... Un cik ilgi viņš pilsētā bij? - Bērni saka, simtu gadu.
Ilze. Ai, nē. Pusgads būs aptecējis, kamēr tā nelaime notika. Atminies vien.”
Tāpat arī būtiska bija Krustiņa izvēle starp Ilzi un Matildi, jo viņas abas bija pilnīgi pretējas, viena kārtīga, centīga un strādīga, otra kaislīga un bieži neparedzama.
“Māte (paceļ lakatu, kas Ilzei nokritis; to salocīdama).Tādas domas... Tēvs jau to nemūžam nepielaidīs. Un man ar tā Matilde nemaz nepatīk... Ilze jau nu daudz labāka.”
“Matilde. Arvienu vēl tā pati, kas skolā: uzcītīgā Ilze. Ilze (apgriezdamās). Arvienu vēl tā pati, kas skolā: zobgalīgā Matilde.”
Mistiskais tēls lugā bija Aža, manuprāt, viņa atspoguļoja cilvēka mistiskās domas un nedaudz arī ārprāta iezīmes, viņas izteicieni pārsvarā bija metaforiski un ar dziļāku nozīmi.
…
