Speciālo pedagoģiju sauc arī par defektoloģiju, korekcijpedagoģiju, rehabilitācijas pedagoģiju.
Speciālā pedagoģija ir zinātne, kas pēta anormālu bērnu speciālās (īpašās) vajadzības, attīstības klīniski fizioloģiskās un psiholoģiski pedagoģiskās likumsakarības un īpatnības.
Tās pētnieciskās izziņas priekšmets ir bērni, kuriem ir fiziskas, garīgas vai psihiskas nepilnības, un tāpēc rodas problēmas bērnu attīstībā, viņu mācīšanā un audzināšanā.
Speciālā pedagoģija ir pedagoģijas zinātnes un pedagoģijas prakses nozare, kura, izmantojot pedagoģijas, kā arī medicīnas, psiholoģijas un socioloģijas zinātņu atziņas, veic personu, kurām ir traucējumi izziņas darbībā un fiziskajā attīstībā, izpēti, korekciju, izglītošanu un sagatavošanu darba dzīvei.
Īsāk sakot, tā ir zinātne, kas pēta bērnus ar traucējumiem fiziskajā un garīgajā attīstībā.
Speciālais pedagogs
Speciālās izglītības pedagogs, kurš ieguvis attiecīgo profesionālo kvalifikāciju pedagoģiskam darbam ar personām, kurām ir izziņas darbības traucējumi.
Speciālie pedagogi veicot bērnu izglītošanas darbu, ievēro trīs garīgās attīstības traucējuma līmeņus:
viegla garīgā atpalicība,
vidēji smaga garīgā atpalicība,
smaga garīgā atpalicība.…
