-
Sociālā rehabilitētāja lomas krīzes centrā bērniem un sievietēm "Māras centrs"
| Nr. | Название главы | Стр. |
| Ievads | 4 | |
| 1. | Kas ir sociālā rehabilitācija | 6 |
| 1.1. | Kas ir sociālais rehabilitētājs | 7 |
| 1.2. | Klienti, kas izmanto sociālās rehabilitācijas pakalpojumu | 8 |
| 2. | Sociālā rehabilitētāja profesionālās lomas | 11 |
| 3. | Sociālā rehabilitētāja uzdevumi krīzes centrā | 14 |
| 3.1. | Kas ir krīze | 16 |
| 4. | Pētījuma bāzes apraksts | 17 |
| 4.1. | Pētījuma rezultātu analīze | 19 |
| Secinājumi | 25 | |
| Pielikums | 27 | |
| Izmantotā literatūra un avoti | 29 |
Secinājumi
Autore secina, ka sociālais rehabilitētājs pilda ļoti nozīmīgas lomas krīzes centrā bērniem un sievietēm „ Māras centrs. ” Spriežot pēc tā, kādas ir klientes sākumā, kad nonāk centrā un, kādas pēc laika, kad ir tur padzīvojušas. Piemēram, spriežot arī pēc anketas – tās klientes, kas centrā bija nesen, anketas pildīja negribīgi, bet klientes, kas jau laiku uzturējās centrā, bija priecīgas par iespēju palīdzēt un izteikt savas domas. Tā kā lielākoties ar klientēm strādā sociālais rehabilitētājs, tad var spriest, ka lielākoties tas ir viņa nopelns, tādējādi secinot, ka sociālā rehabilitētāja darbs ir svarīgs un dod panākumus. Protams, klienšu emocionālās veselības stāvokļa uzlabošanā jāpateicas visam personālam, jo ar viņām strādā arī psihologi un sociālie darbinieki.
Secinājumus raksta tēžu veidā un numurē. Kopumā ir tā, ka ir secinājumi par teorētisko daļu un ir secinājumi par praktisko daļu. Ja konkrēti pētījums tika veikts vienā vietā, tad ir interesanti redzēt atbildes un pētījuma rezultātus.
…
Daudzi uzskata, ka „ģimene” vēl joprojām asociējas ar 19. gadsimta priekšstatiem: uzticīgi gādīgs tēvs, mīloša māte, kas ģimeni satur emocionāli, un labi audzināti un paēdināti, paklausīgi bērni. Reālā dzīve ļoti atšķiras no šiem priekšstatiem, un ģimenes portrets atbilst pilnīgi citiem nosacījumiem. Mūsdienu ģimenes modelis ir mainījies. Laulība ļoti bieži izjūk, sieviete paliek viena ar bērnu jeb ģimenē notiek vardarbība. Šie ir biežākie iemesli, kāpēc sievietes ar bērniem nonāk krīzes centrā. Alkoholisma problēma ir kā apburtais aplis, tai ir ļoti daudzi cēloņi un sekas, kuri savstarpēji mijiedarbojas, radot ģimenei grūti pārraujamu problēmu loku. Bērnam, kurš aug ģimenē, kurā vecākus skāris alkoholisms, nākas sastapties ar daudzām grūti risināmām blakus problēmām – vecāku bezdarbu, nabadzību, bērna novārtā pamešanu, fizisku, seksuālu un emocionālu vardarbību, grūtībām mācībās, diskrimināciju vienaudžu vidū, nepārtrauktu diskomfortu, stresu, bailēm, vainas apziņu, kaunu, bezspēcību un vilšanos katru reizi, kad māte vai tēvs atkal apsolījis mainīties, bet savu solījumu nav pildījis. Visbeidzot, kad sieviete saprot, ka vēlas mainīt savu dzīvi, tad palīdzību sniedz krīzes centrs sievietēm un bērniem. Vardarbība notiek ne tikai pret sievieti, bet bieži arī pret bērnu. Un ne tikai fiziskā vardarbība, bet arī emocionālā. Piemēram, ja bērnu ilgi atstāj vienu, pamet novārtā – tā ir emocionālā vardarbība. Tas nozīmē bērna emocionālo traumēšanu, emocionālo vajadzību neapmierināšanu. ( 1, 33.lpp. )
