Svešvārdi jeb internacionālismi ir vārdi, kas aizgūti no kādas valodas un gramatiski pielāgoti citai valodas sistēmai.
Svešvārdi ir aizguvumi, kas sastopami daudzās valodās.
Piemēri: kultūra, diktāts, teātris, diktators, fenomens, brigāde, dežūra, reklāma, fosfors, maskarāde, literārs u.c.
Precīza internacionālismu definīcija būtu vārdi, kuros līdztekus rakstības, izrunas un semantikas tuvībai minēta arī to izplatība vismaz trijās dažādu valodas grupu pasaules valodās (viena no tām var būt internacionālisma izcelsmes valoda).
Galvenie internacionālismu avoti Eiropas tautu valodās ir sengrieķu un latīņu, franču, itāļu, angļu, vācu un krievu valoda. Visvairāk internacionālismu ir devušas senās valodas – grieķu, latīņu - un franču valoda.
Latīņu cilmes internacionālismi ir vārdi:
arguments, autors, deputāts, dokuments, eksāmens, ekskursija, evolūcija, fakts, forma, komunisms, mode, operācija, pozīcija, progress, pulss, republika, revolūcija, sociālisms, summa, tabula, teksts, tendence, unikāls, urna, vibrēt, vitāls.…
