-
Ēšanas traucējumu tendence Latvijā Anorexia nervosa saslimšanas gadījumos
Orexis tulkojumā no grieķu valodas nozīmē «vēlme, alkas pēc kaut kā», priedēklis an- apzīmē noliegumu.
Anorexia nervosa ir cīņa ar savām vēlmēm, nevis ar ēstgribu, patiesībā ēdiens ir tikai līdzeklis un izpausme pavisam citiem procesiem.
Izvirzītā hipotēze
Sabiedrībai netiek sniegts pietiekami daudz informācijas par anoreksijas nopietnību.
Ar katru gadu anorexia nervosa pacienu skaits pieaug.
Anorexia nervosa kritēriji
Pacienta ķermeņa svars ir vismaz 15% zemāks par nepieciešmo, ĶMI- 17,5 vai mazāks (13,8);
Pacients ar nolūku pazemina svaru, ierobežo sevi ēdienā;
Pacients savu ķermeni uztver izmainīti un bailes aptaukoties veido uzmācīgas vai pārspīlētas idejas;
Attīstās endokrīnās sistēmas traucējumi, kas skar hipotalamusu un hipofīzi, kas noved sievietes pie amenorejas, (menstruāciju zudums), bet vīriešus (~5%)- pie potences zuduma;
Ja anorexia parādās prepubertātē, novēro augšanas apstāšanos; meitenēm neattīstās krūšu dziedzeri, zēniem- dzimumorgāni ilgstoši paliek juvenīli.
Slimības norise
Pirmējā fāze- iniciālā
Svars strauji krītās, novājēšana ir izteikta, parādās pirmie psihiskie traucējumi. Ilgst apmēram no 2 līdz 4 gadiem.
Otrējā fāze- anorektiskā
Cilvēks zaudē 20-50% masas un sver ne vairāk par 40 kilogramiem. Izbeidzas menstruācijas. Nereti anoreksija otrā fāzē pāriet par bulīmiju.
Treša fāze- kahektiskā
Pacients sver ap 30 kilogramiem. Organisma vielmaiņa sāk izmantot pēdējos enerģijas resursus. Pacienta pamata noskaņojums ir apātija. Neirotiskās anoreksijas redukcijas fāze
Pareizi ārstējot pacients, pēc 1-2 mēnešiem pilnībā var iziet no kaheksijas, pieņemoties svarā no 9 līdz 15 kilogramiem. Lai atjaunotos mēnešreizes, ir vajadzīgs laiks no 6 mēneši līdz 1 gadam. …
Pētījums galvenokārt tika orientēts uz anoreksiju veicinošo faktoru analīzi pusaudžu vecumā, – teorētiski, pamatojoties uz zinātniskajā literatūrā un publikācijās pieejamo informāciju. Pētījumā praktiskā daļa sastāv no divām daļām. Pirmajā tika veikta anketēšana, kurā piedalījās Rīgas iedzīvotāji. Otrs pētījums, tika veikts bērnu klīniskajā slimnīcā „Gaiļezers” Darbā izvirzītais mērķis un uzdevumi tika sasniegti, - ir raksturoti slimības diagnostiskie kritēriji; analizēti iespējamie anoreksijas cēloņi; konstatēti slimības riska faktori; raksturotas šobrīd pastāvošās anoreksijas ārstēšanas metodes. Darba teorētiskā daļā analizētā informācija ļāva izdarīt secinājumus par anoreksiju, kā vienu no nopietnākajām pusaudžu vecumam raksturīgajām saslimšanām, kas grūti pakļaujas ārstēšanai. Darba praktiskajā daļā, tika pierādīta izvirzītā hipotēze, ka sabiedrībai netiek sniegts pietiekami daudz informācijas par anoreksijas nopietnību. Pierādīts arī tas, ka ar katru gadu anorexia nervosa pacienu skaits pieaug. Ņemot vērā, ka neveselīgi ēšanas paradumi ir ļoti izplatīti, jāveic preventīvie pasākumi, kas saistīti ar pusaudžu un viņu vecāku izglītošanu.
