Šajā projektā, kurā man tika dots uzdevums izvērtēt dokumentālu filmu ’’Baltijas nacisms’’, skatoties filmu, atklāju faktus, kurus galīgi nevar saukt par patiesiem. Pirmkārt, jau uzskatu, ka Latvijas iedzīvotāji 2. pasaules karā bija abu lielvaru upuri, nevis nacisti vai fašisti. Domāju, ka nacisms nav piedēvējams, tāpat kā komunisms, tautām (vāciešiem, latviešiem, itāļiem), bet gan uz katru cilvēku atsevišķi. Šie divi ļaunumi nesa nelaimi pasaulei, nevis atsevišķām tautām.
Latvijā, 2. pasaules kara laikā, 2000 cilvēki bija iejaukti holokausta notikumos, kas ir 0,1% no visiem latviešiem. Tad rodas jautājums, kas un kurš krievu tautības žurnālistiem ļāvis izdarīt šāda veida secinājumus, saucot latviešu tautu par radikāli noskaņotiem nacistiem šī 0,1% dēļ?
Krievijas žurnālisti bieži, manuprāt, tīšām jauc jēdzienus – WAFFEN-SS, SS, SD utt. Taču starp šiem apzīmējumiem ir ļoti liela atšķirība. WAFFEN-SS vienības bija latviešu leģionāri, kuri nēsāja vāciešu armijas uniformas, kuras atšķīrās no parastajām vācu uniformām, jo uz pleca bija Latvijas karoga uzšuve. Viņi necīnījās par fašisma idejām un nepiedalījās holokausta noziegumos, bet gan cerēja, ka viņi, pēc kara beigām būs kodols neatkarīgas Latvijas armijas dibināšanā.…
