Vēl tas ir redzams dzejolī „Sievas”:
„Viņu balsis skan kā trakas taures,
Kuras dzirdot, ģībtu dzejnieks Tīks. ”
Kā arī dzejolī „Nomales sievas”:
„Un klausījos apstājies ilgi, cik sulīgi aizdun tām soļi uz
asfalta ēnaini vēsā, kas atpūsties paspējis bij jau no saules
un gājēju soļiem.”
A.Čaks savas Rīgas dzirdes gleznas vienmēr attēloja ļoti godīgi. Lasot viņa dzeju, man radās sajūta, ka no visas ielas, tramvaji, cilvēku soļi paši viņam teica, ko tie grib, lai par tiem raksta. Viņa dzirdes gleznas ir īstas un dzīvas, jo tikpat īsta un dzīva A. Čakam sirdī pukstēja viņa Rīga.
…
