Tiesību akti ir juridiski dokumenti, t.i., verbāli, dokumentāli noformēta tautas gribas izpausme integrējot sevi, to tiesības struktūras daļu, kas “atrodas” ārpus tās un piemērojama tam, ievērojot tehnikas prasības. Kā arī tiesību akts ir dokuments, kas satur tiesības un pienākumus. Un normatīvie akti ir tiesību akta veids. Tiesību akts var saturēt abstraktus vai konkrētus juridiskus priekšrakstus. Vispārējs jeb abstrakts priekšraksts ir tiesību norma un to kopums veido tiesiskās regulēšanas mehānisma pamatu, bet ar individuāliem juridiskiem priekšrakstiem tiek regulēta konkrētu tiesību subjektu uzvedība. Vārds „normatīvs” jau vien norāda, ka tieši šis tiesību akts satur normas, līdz ar to var secināt, ka normatīvo tiesību aktu nevar dēvēt vienkārši par tiesību aktu.
Normatīvie akti ir publiskās varas, tas ir, tautas, valsts, pašvaldības, institūcijas tiesību jaunrades akts. Un šos normatīvos aktus institūcijas izdod par jautājumiem, kas ietilpst to kompetencē. Savukārt tiesību jaunrade ir valsts iestāžu darbība, izstrādājot un izdodot, grozot vai atceļot valstisko gribu saturošus juridiskus aktus un tieši šī tiesību jaunrades procesa rezultātā rodas likumi, noteikumi un lēmumi un citi normatīvie akti, kas ir uzskatāmi par tiesību avotiem. …
