Secinājumi
• Dziļrudība ir atkarīga no oglekļa satura tēraudā. Jo lielāks ir oglekļa daudzums, jo lielāka ir dziļrudība.
• Jo mazāks ir rūdīšanas kritiskais ātrums, jo lielāka dziļrūdība, un otrādi.
• Rūdīšana var būt noslēdzošā termiskās apstrādes operācija, bet tomēr pēc rūdīšanas pārsvarā veic atlaidināšanu, lai likvidēt iekšējos spriegumus, kas var izsaukt ievērojamu detaļu deformāciju un plaisas.
• Tēraudiem ar lielu dziļrudību pēc atlaidināšanas ir augstas mehāniskās īpašības pa visu šķērsgriezumu, Tos ieteicams lietot liela izmēra detaļu izgatavošanai. Tos var rūdīt lenākos dzesēšanas apstākļos – eļļā un gaisā, samazinot iekšējos spriegumus.
• Pārsvarā rūdīšanai tiek pakļauti materiāli, kas tiek pakļauts paaugstinātām slodzēm (vārpstām, zobratiem). Rūdīšanas procesā var rasties defekti – spriegumi, deformācijas, plaisas. Ja materiālu atdzesē pārāk strauji, tad materiāls var plīst un palikt nederīgs turpmākai ekspluatācijai.
• Dažkārt nepieciešams norūdīt tikai detaļas virskārtu.
…
