Sirreālisms neapšaubāmi ir viens no visintriģējošākajiem 20. gadsimta mākslas strāvojumiem – efektīva, reizumis pat šokējoša māksla un eleganti formulētas spekulatīvas teorijas, skandalozas uzstāšanās un manifestācijas. Līdz šim modernās mākslas grupējumi galvenokārt bija nodarbojušies ar specifiskiem mākslas jautājumiem, toties nu intereses degpunktā bija sociālās problēmas, turklāt mākslai bieži vien tika atstāta tikai ilustratīvā forma.
Kara izraisītais psiholoģiskais šoks turpinājās 20. gados, rodot izpausmi dažādās iracionālās mācībās, kas izplatījās pa visu Eiropu. Francijā par modes filozofu kļuva Anrī Bergsons, kura lekcijās Parīzē vienmēr bija liels klausītāju pieplūdums. Bergsona filozofijas pamatjēdziens bija “intuīcija”. Pēc viņa, tikai intuīcija un iekšējā kontemplācija spēj adekvāti izzināt pasauli. Turklāt intuīcija atšķirībā no intelekta nav nekāda sakara ar ārējo pasauli – tā tiekot virzīta “no iekšpuses”. Bergsona filozofijā sevišķa vieta ir mākslai – mākslā viņš redzēja visaptverošu izziņas līdzekli, kas ar tās rīcībā esošajām iespējām var izteikt subjektīvos stāvokļus. Taču Bergsons nenodarbojās ar specifiskiem mākslas jautājumiem.…
