| Nr. | Название главы | Стр. |
| Ievads | 3 | |
| 1. | Varas dalīšanas teorijas jēdziens, ģenēze un evolūcija | 4 |
| 2. | Varas dalīšanas teorija mūsdienās | 9 |
| Kopsavilkums | 20 | |
| Izmantoto avotu saraksts | 22 |
Kopsavilkums
1. Lai gan Aristotelis un Polībijs ir pirmie, kas raksta par varu sadali, mūsdienu izpratnē varas dalīšanas princips, sāka veidoties apgaismības laikmetā, Dž. Loka un Š. L. de Monsteskjē darbos.
2. Monteskjē, izstrādājot savu teoriju par valsts varas sadali ļoti daudz ietekmējās no Aristoteļa, Polībija u.c. seno laiku domātājiem.
3. Pirmo reizi varas dalīšana tika ieviesta praksē, kad tika pieņemta ASV konstitūcija.
4. Kad tika izveidota ASV konstitūcija, daudzi no Konvencijas biedriem nebija apmierināti ar gala iznākumu, jo viņi uzskatīja, ka pārkāpts varas dalīšanas princips, jo nav ievērota pilnīga varas atzaru nošķirtība, ieviešot kontroles balansa mehānismu (checks and balances).
5. Darbu sērija “Federālists” (Federalist Papers) ir Dž. Medisona, A. Hamiltona un Dž. Džeja centieni sekmēt ASV konstitūcijas ratificēšanu pārējos ASV štatos.
6. Pēc varas dalīšanas teorijas ieviešanas praksē, par būtisku šī principa daļu ir kļuvusi varas atzaru savstarpējā kontrole, jeb Medisona ieviestais kontroles un balansa mehānisms.
7. Varas dalīšanas teorija dažādās valstīs var izpausties un tikt piemērota dažādi. Pēc tās piemērošanas atbilstības klasiskajam varas dalīšanas principam var izdalīt stingro un relatīvo varas dalīšanas modeli, kā arī pēc veida, kā tiek dalīta vara – horizontālo un vertikālo varas dalīšanas kontroles izpausmi.
…
Šī darba mērķis ir pētīt varas dalīšanas teorijas ģenēzi un evolūciju, kā arī tās izpausmes Latvijā. Autors ļoti lielu uzmanību veltīs vēstures notikumiem, kuru rezultātā notikusi šīs teorijas attīstība, kā arī centīsies izprast kā šī teorija tiek piemērota mūsdienās, galvenokārt koncentrējoties uz Latvijas Republiku. Visi šī darba ietvaros apskatītie jautājumi palīdzēs autoram labāk izprast teorijas komplekso uzbūvi un tās nozīmīgumu. Darba gaitā tiks izmantota vēsturiskā pētīšanas metode, virzoties no pirmajiem notikumiem, kuri tiek uzskatīti par varas dalīšanas teorijas pirmsākumiem, līdz pat mūsdienām, kā arī tiks veikta dažādu tiesību normu analīze, kas ļaus izprast šīs teorijas īpatnības Latvijā. Saskaņā ar darba uzdevumiem, darba autors ir izveidojis tiem atbilstošu darba plānu, kas paredz darbu sadalīt divās nodaļās. Pirmā nodaļa tiks veltīta varas dalīšanas teorijas ģenēzei un tās evolūcijai, bet otrajā tiks izpētīts ko ar varas dalīšanas teoriju un principu saprot mūsdienās, kā arī tiks pētītas tās izpausmes Latvijā.
