Valsts vara un sabiedriskā doma, sabiedriskās domas un demokrātijas modeļi, viedokļu „izsēšanās”.
Sabiedriskā doma ir parasti kolektīva pilsoņu attieksme par doto jautājumu vai kādu problēmu. Sabiedriskai domai ir vairākas iezīmes: sabiedrības attieksme pret doto valdības politiku var mainīties laika gaitā, bieži vien sabiedrības doma var pat ļoti krasi mainīties; sabiedrības doma veido robežas par pieļaujamiem sabiedriskās domas tipiem; pilsoņi ir gatavi izteikt viedokli, kas bieži vien ir ārpus viņu kompetences, piemēram, kā lielākā daļa pilsoņu var zināt pietiekoši, lai veiktu kompetentus spriedumus par nāves sodu; valdībai ir manāmas tendences reaģēt uz sabiedrisko domu; dažkārt valdība nedara to, ko sabiedrība vēlas.1
Valsts vara un sabiedriskā doma ir bieži vien kopā cieši sasaistītas, jo sabiedriskās domas parasti tiek izteiktas uz valsts varas pusi, lai tās vai nu īstenotu, ko sabiedrība vēlas, vai arī lai nepievērstu tām uzmanību vai arī lai noraidītu. Sabiedriskā doma bieži vien ir izteikta arī tāpēc, lai kādā stāvoklī ietekmētu valsts varas lēmumus, jo principā valsts vara ir nodrošināta, lai uzturētu gan valstī, gan sabiedrībā kārtību.…
