-
Dziesmu svētku tradīcijas
Nr. | Название главы | Стр. |
Ievads | 3 | |
Kas ir dziesma? | 4 | |
Kas ir Dziesmu un Deju svētki? | 4 | |
Kā radās Dziesmu un deju svētki? | 5 | |
Svētku karogs | 6 | |
Dziesmu un deju svētku tradīcijas nozīmīgums | 6 | |
Tradīcijas ilgtspējas faktori | 7 | |
Dziesmu un deju svētku tradīcijas galvenās funkcijas | 8 | |
Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšana | 8 | |
Nobeigums | 9 | |
Secinājumi | 10 | |
Tēzes | 10 | |
Literatūras saraksts | 11 |
Secinājumi
Gadiem ejot, nemainīgs saglabājas Dziesmu un Deju svētku veidols. Dziesmu svētki ir tautas tradicionālās kultūras un sava laika specializētās mūzikas kultūras neparasta vienība un sakausējums. No vienas puses – tautas svētki, ar folkloras klātbūtni repertuārā, etnogrāfisku stilu vizuālajā veidolā un dziedātāju tautas tērpos, līksmi, tautas ieražām un tautas dejas. Bet tomēr tas nav ne folkloras festivāls, ne vienkārši izpriecu svētki. Jo ir otra puse – profesionālu komponistu, diriģentu, deju vadītāju un tūkstošiem koristu, dejotāju un mūziķu apzināta mākslinieciska darbība. Vēsturisks un arī mūsdienu Dziesmu un Deju svētku mākslinieciskuma un tautiskuma virsmērķis, kas īstenojas caur katru svētku dalībnieku, ir tautas nacionālās vienotības un identitātes kopīga apliecināšana un svinēšana. Ikviens svētku dalībnieks un skatītājs ir aicināts kopā ar citiem izjust, apliecināt un svinēt savas tautas vienotību, pašapziņu un nacionālo identitāti.
Tēzes
1. Dziesmu svētku tradīcijas ir koptas un attīstītas gandrīz pusotra gadsimta garumā.
2. IX Dziesmu svētku programmā tiek iekļautas vairākas patriotiskas dziesmas, kas izvērsās par vieniem no grandiozākajiem svētkiem savā laikā.
3. Dziesmu svētki ir stiprinājuši Baltiešus ejot caur gadu gadiem un vēstures notikumiem. Šiem svētkiem gatavojās ļoti rūpīgi, jo katri nākošie bija grandiozāki gan dalībnieku ziņā, gan repertuāra izvēlē.
…
Reizi piecos gados Latvijas galvaspilsētā Rīgā koru dziedātāji, dejotāji, mūziķi, tautas lietišķās mākslas meistari satiekas un rada brīnumu, ko mēs saucam – Vispārējie latviešu Dziesmu un Deju svētki. Dziesmu un deju svētki ir Baltijas valstu raksturīgākā un vienojošākā kultūras tradīcija. Svētki balstās dziedāšanas tradīcijās, ar laiku attīstoties par multidsciplināru pasākumu, kas aptver dažādus mākslas žanrus un izpausmes veidus. Šī tradīcija Eiropā saglabājusies un attīstījusies vienīgi Baltijas valstīs, ar laiku kļūstot par nozīmīgu nacionālās identitātes simbolu.