Franki bija ģermāņu tauta, kas ienāca no Austrumiem – no Reinas upes ielejas, franku ciltis sāka apmesties Romas impērijas teritorijā.
Hlodviks franku valdnieks 464.gadā izvēlas Parīzi par Franku valsts galvaspilsētu kad pilsētu ieņem viņa tēvs franku karalis Hilderiks I. Ap 481. gadu Hlodviks apvienoja visus frankus un iekaroja Gallijas Ziemeļu daļu. Dažus gadus vēlāk tas ieņēma daļu no Vestgotu karaļvalsts, kas atradās Gallijas Dienvidos. 511. gadā pēc Hlodvika nāves tā dēli sadalīja franku zemes.
Kārlis Martels bija Pipina dēls un mantoja gan titulu, gan zemi. No 719 – 741. gadam viņš pārvaldīja Gallijas lielāko daļu. 732. gadā Kārļa armija sakāva musulmaņus kaujā pie Tūras. Šī uzvara apdraudēja musulmaņu tālākos iebrukumus Rietumeiropā.…
