-
ASV un Lielbritānija starpkaru periodā
ASV. Kara laikā Eiropai bija nepieciešams ļoti daudz pārtikas , tāpēc cenas un ražošana tika paaugstinātas tajā laikā, taču kaut arī pieprasījums kritās, lauksaimniecības produktu ražošana divdesmitajos gados pieauga. Sekas bija cenu krišanās un fermeru ienākumu jūtama samazināšanās. Lauksaimniecība pēc pirmā pasaules kara saka valdīt neliela depresija, jo saka krist:
Eiropa saka attīstīties normāla saimniecība;
augsti muitas nodokļi neļāva Eiropai pārdot Amerikai pārdot rūpnieciska preces pret lauksaimniecības precēm;
stipri pieauga Kanādas, Argentīnas un Austrālijas produkcija.
Sašutumu radīja arī “ Sausais likums “ 1919. gadā pieņemtais, kas aizliedza alkoholu ražot un pārdot, taču neaizliedza to lietot. Sakarā ar to sekoja neierobežotā daudzumā kontrabandas alkoholisko dzērienu ievešana un ar to ASV sakas lielas ekonomiskas problēmas.…
Galvenās pārmaiņas pasaules ekonomikā. Pēc 1. pasaules kara savas pozīcijas pasaules ekonomikā nostiprināja ASV: Pieauga šīs valsts ekonomiskā varenība, palielinājās īpatsvars pasaules tirdzniecībā, izmainījās ASV nozīme starptaustiskajā finanšu sistēmā. ASV kļuva par Eiropas valstu kreditori. Pieaugot ASV un Japānas konkurencei, novājinājās Eiropas pozīcijas pasaules ekonimikā. Vissmagāk cieta Lielbritānija. Eiropas valstu ekonomisko attīstību pēc kara veicināja dažādi faktori. Saimniecisko aktivitāti stimulēja materiālu pasūtījumi. Jaunas iespējas saimniecības attīstībai pavēra pirmskara un kara gados atklāto tehnisko jauninājumu aktīva izmantošana rūpniecībā. 20. gados industriālo valstu ekonimiskajā attīstībā iezīmējas atšķirīgi posmi. 1919. gadā iesākušos ekonomisko augšupeju 1921. un 1922. gadā nomainīja krīze, kurai sekoja ( ne visas valstis vienlaikus) ilgstošs uzplaukums, kas turpinājās līdz 1929. gadam. 20. gados Eiropas valstīs un ASV vadošie politiskie spēki īpašu uzmanību pievērsa sociālās stabilitātes nodrošināšanai. Apstākļos, kad pakāpeniski uzlabojās iedzīvotāju materiālais stāvoklis un paaugstinājās dzīves līmenis, šajās jomās izdevās gūt noteiktus panākumus un pieklusināt šķiru konfliktu. Samazinājās streikotāju skaits. Valstis sociālos jautājumus risināja atšķirīgi.
