2011–2015 гг.
| Nr. | Название главы | Стр. |
| Ievads | 4 | |
| 1. | KRIMINĀLSODA DEFINĪCIJA | 7 |
| 1.1. | Kriminālsoda pazīmes | 14 |
| 1.2. | Kriminālsoda atšķirība no citiem sodiem | 16 |
| 2. | KRIMINĀLSODA VEIDI | 18 |
| 3. | KRIMINĀLSODA MĒRĶI | 22 |
| 3.1. | Prevencija | 26 |
| 3.2. | Kriminālsoda progresīvā izpilde un mērķa sasniegšana | 31 |
| Nobeigums | 38 | |
| Literatūras un avotu saraksts | 41 |
NOBEIGUMS
Izstrādājot studiju darbu „Kriminālsoda jēdziens un mērķi”, autore vēlējās atklāt kriminālsoda mērķa sasniegšanas nozīmi valsts tiesiskajā sistēmā.
Pētot tiesu praksi, autore vērsa uzmanību uz iespējamiem problēmjautājumiem, kas var ietekmēt procesa kvalitāti. Kriminālsodam ir liela loma veidojot vispārējo sabiedrības ētiskās rīcības uztveri, kā arī tas ir svarīgs valsts varas piespiedu instruments, lai panāktu un regulētu sabiedrības uztveri par tiesiskumu valstī un sadzīves normu ievērošanu, vispārpieņemto ētikas principu ievērošanu. Studiju darba mērķis tika sasniegts, izpildot visus darba uzdevumus.
Darba izstrādes laikā, autore izdarīja šādus secinājumus:
1. Kriminālsods ir stingri reglamentēts, valsts varas piespiedu līdzeklis, ar kura palīdzību, tā pasargā sabiedrību no tiem indivīdiem, kuri izdarījuši noziedzīgu nodarījumu, par ko viņi saņem sodu. Tādā veidā tiek atjaunots taisnīgums valstī- sodot vainīgo personu par izdarīto tiesībpārkāpumu.
2. Pavisam ir divu veidu kriminālsodi- pamatsodi un papildsodi. Par vienu noziedzīgu nodarījumu, bez pamatsoda, personai var piespriest vienu vai vairākus papildsodus, atkarībā no panta sankcijās noteiktā. Tāpat tiesa var noteikt vieglāko soda veidu kāds panta sankcijā noteikts, ņemot vērā nodarījuma raksturu un radīto kaitējumu, kā arī atbildību mīkstinošos vai, tieši otrādi, atbildību pastiprinošos apstākļus.
…
Ievads…………………………………………………………………..…....………………....4 1. KRIMINĀLSODA DEFINĪCIJA………..……….…………...…………………….……...7 1.1. Kriminālsoda pazīmes………………………………………….……………….….....14 1.2. Kriminālsoda atšķirība no citiem sodiem……………………………………...…..….16 2. KRIMINĀLSODA VEIDI………………………………………………………………...18 3. KRIMINĀLSODA MĒRĶI……………………………………………………..…….…..22 3.1. Prevencija………………………………………………………………..…...…….…26 3.2. Kriminālsoda progresīvā izpilde un mērķa sasniegšana……………………………...31 Nobeigums………………………………………………………………………….….…..…38 Literatūras un avotu saraksts…………………………………………..…………………..….41 Sabiedrībā ir noteiktas morāles un uzvedības normas, kas laika gaitā no paražām izstrādātas līdz konkrētām tiesību normām. Par šo normu pārkāpšanu dažādos mēros, personai ir paredzētas soda sankcijas, lai atturētu pārējos sabiedrības locekļus noteiktās uzvedības normas pārkāpt. Kriminālsoda galvenā būtība laika gaitā nav mainījusies- tas ir valsts piespiedu līdzeklis, kuru valsts vārdā nosaka tiesa vai, likumā noteiktos gadījumos, prokurors, sastādot priekšrakstu par sodu, Krimināllikuma ietvaros, personai, kura izdarījusi noziedzīgu nodarījumu. Sodu, juridiskā izpratnē, saprot kā kādas tiesību institūcijas pasākumus, ar kuriem tā reaģē uz izdarītu prettiesisku rīcību. Latvijas Republikas likumos noteikti vairāki soda veidi: administratīvais sods, kriminālsods, disciplinārsods Attiecīgi tie tiek piešķirti: administratīvais sods- par administratīviem pārkāpumiem, savukārt kriminālsods- par kriminālpārkāpumiem un noziegumiem. Disciplinārsods tiek piemērots amatpersonām par izdarītajiem disciplīnas pārkāpumiem. Administratīvie sodi tiek regulēti Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā. Kriminālsodu regulējošās normas ietvertas Krimināllikumā. Disciplinārsods noregulēts tādos tiesību aktos kā: “Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm disciplināratbildības likums”, “Tiesnešu disciplinārās atbildības likums”, “Valsts civildienesta ierēdņu disciplināratbildības likums” Pēc „Centrālās statistikas pārvaldes” datu bāzes Latvijā reģistrēto noziedzīgo nodarījumu skaits 2016.gadā ir 45 639 , bet pastāvīgo iedzīvotāju kopskaitu valstī 2016.gadā, ir 1 968 957 . 2017.gadā Latvijā reģistrēto noziedzīgo nodarījumu skaits ir 44 250 un valstī kopējais iedzīvotāju skaits tajā pašā gadā ir 1 950 116 . Savukārt 2018.gadā reģistrēto noziedzīgo nodarījumu skaits ir 43 260 pie kopējā iedzīvotāju skaita valstī 1 934 379 Salīdzinot Centrālās statistikas pārvaldes datus, var secināt, ka noziedzīgo nodarījumu skaits trīs gadu laikā ir samazinājies proporcionāli tendencei samazināties iedzīvotāju skaitam, kas uzskatāmi attēlots
