Bezjēdzīgais trimdinieku spītīgums un protests par savas tautas traģisko likteni. Trimdinieku vientulība viņus vieno ar nepārvaramu saiti. Lai arī viņi nāk no dažādām tautām, viņus traģiskās dzīves ir līdzīgas. Viņiem nav neviena cita, tāpēc arī Juhans uztic Arturam nogādāt viņa pelnus dzimtajā zemē:
Es pārāk neskumstu par Juhana aiziešanu. Tikai dziļa vientulība manī gruzd ar skaudru, mokošu sāpi, ko klusā vakara stundā var izjust vienīgi trimdinieks...
Arturs ir latviešu leģionāra tēls, kuru, manuprāt, labāk izprast palīdz citi romāna varoņi, ar kuriem viņš ir saistīts: trimdinieks Juhans, angļu meitene Žanete, īriete Estere un angļu augstākās sabiedrības pārstāvis Vainraits. Katrs varonis ir atšķirīgs, ar savām rakstura iezīmēm. Nevienam svešumā nerūpēja trimdinieka traģiskais liktenis: iekšējais iebildums par zaudēto dzimteni, naids pret pastāvošo varu un vientulību. Arturs bija ieslodzīts sevī, viņš bija klaidonis politisku iemeslu dēļ, brīvs pagātnē, bet noguris, izdzīts un nomocīts tagadnē.
…
