Nīderlande ir izvietojusies zemienē pie jūras, lielu tās teritoriju klāj purvaini apgabali, smilšainas augstienes un kāpas un meži, kā arī vērtīgie izrakteņi: ogle, akmens, minerāli, sāļi. Tā rūpniecība, kas attīstījās šajā valstī, pārsvarā tika balstīta uz lauksaimniecību, jūrniecību un zvejniecību, kā arī bija cieši saistīta ar tirdzniecību. Valsts dabas apstākļi visvairāk iespaidoja tirdzniecības un kuģniecības attīstību.
Kopš 16. gadsimta un vēlāk Nīderlandes Republikas galvenā uzmanība ekonomikā tika veltīta Holandes un Zēlandes provinču attīstībai. Šīs provinces kļuva par bagātākajām un visvairāk apdzīvotājām visā republikā. Tās svarīgākās pilsētas bija Amsterdama, Harlema, Roderdama, Leidene, vēlāk arī Hāga un citas. Šo straujo valsts uzplaukumu sauc par Nīderlandes „Zelta Gadiem”.
Kā tad šī samērā nelielā valsts spēja panākt tik lielus sakarus visā Eiropā un vēlāk pat visā pasaulē? Un kāpēc šīs priekšrocības nav saglabājušās līdz pat mūsdienām?…
