Definīcija: Šūnu hromosomu komplekta daudzkāršošanās, bet ne palielināšanās, jeb gēnu mijiedarbības veids, kad vienu (parasti kvantitatīvu) pazīmi rada vairāki gēni.
Aditīvā
Jo vairāk noteicošo gēnu, jo izteiktāka attiecīgā īpašība.
Piemērs: Kviešu krāsa.
Kviešos krāsu nosaka divu gēnu pāri, kuri veido plašu krāsu diapazonu, sākot no baltas, līdz tumši sarkanai, atkarībā no alēļu kombinācijām. Tumši sarkanie augi ir homozigoti AABB un baltie augi ir homozigoti aabb. Kad šie homozigoti tiek krustoti, F1 paaudzē rodas heterozigoti AaBb. Tas parāda, ka bieži, kad ir vecāki, kuri atšķiras fenotipā pēc kādām pazīmēm, krustjojot, pēcnācējiem ir tendence būt par starpformām abu vecāku fenotipiem.
Kas notiek krustojot divus heterozigotus (AaBb)?
Ievēro, ka ir iespējami 5 fenotipi nākamajā paaudzē. Lai gan abi vecāki ir starpformas, nākamajā paaudzē nenotiek saplūšana (1/16 tumši sarkani, 1/16 balti). Šis modelis atspoguļo to, ka krustojot vecākus, kuri ir starpformas, nākamajā paaudzē var rasties vēl atšķirīgāki pēcnācēji, nekā vecāki.
…
