Stūres iekārta kalpo spēkrata kustības virziena maiņai. To panāk ar šādiem paņēmieniem: 1) pagriežot tikai vadriteņus (priekšējos riteņus); 2) pagriežot visus riteņus; 3) pagriežot vienu rāmja daļu attiecībā pret otru; 4) samazinot vienas vai otras puses dzenošo riteņu vai kāpurķēdes ātrumu. Riteņtraktoros un automobiļos visplašāk izmanto pirmo paņēmienu, kuru dažkārt (universālajiem riteņtraktoriem) kombinē ar pēdējo, piebremzējot pagriezienos virziena pusē esošo dzenošo ritenī. Tā panāk straujāku virziena maiņu. Pagriežot visus četrus riteņus, ievērojami uzlabojas spēkrata manevrēšanas spēja, jo iespējami trīs pagriešanas varianti. Lai iegūtu minimālo pagrieziena rādiusu, priekšējos riteņus pagriež uz vēlamā kustības virziena pusi, bet pakaļējos — uz pretējo pusi. Ja pagrieziena laikā vēlams saglabāt traktora garenasi paralēli sākotnējam kustības virzienam, tad visus četrus rīteņus pagriež uz vienu pusi. Trešajā variantā pakaļējo rīteņu pagriešanas šarnīrus bloķē un traktoru pagriež tikai ar priekšējiem riteņiem. Pagriešanu ar visiem četriem riteņiem izmanto galvenokārt lieljaudas riteņtraktoriem, kuri paredzēti rušīnāmkultūru kopšanas darbiem (LTZ-145), bet pagriešanu ar salokāmo rāmi — vispārējas nozīmes lieljaudas riteņtraktoriem (T-150K, K-700, K-701 u. c).
…
