-
Eiropas Savienības un Krievijas attiecības savstarpējo sankciju apstākļos
| Nr. | Название главы | Стр. |
| Ievads | 3 | |
| Sankcijas – skaidrojums | 5 | |
| Vēsture | 6 | |
| Eiropas Savienības nostāja | 7 | |
| Eiropas Savienības piemērotās sankcijas Krievijas Federācijai | 8 | |
| Nobeigums | 11 | |
| Izmantoto avotu un literatūras saraksts | 12 |
Nobeigums
Autori uzskata, ka galvenie Eiropas Savienības sankciju ieviešanas iemesli pret Krievijas Federāciju ir vērsti, lai ietekmētu Krievijas uzvedību starptautiskajā vidē, sniegtu atbalstu Ukrainai, ietekmētu Krievijas ekonomisko stāvokli. Ņemot vērā, ka Krievija ieņem svarīgu lomu starptautiskajā vidē, Eiropas Savienība, autoruprāt, cenšas parādīt, ka valstīm ir jāsadarbojas, lai radītu drošu, vērtīgu politisko , ekonomisko vidi gan starptautiskā līmenī gan valstu iekšējā līmenī, galvenokārt radot sabiedrībai stabilitāti un demokrātisku varu.
Galvenie Eiropas Savienības sankciju virzieni, autoruprāt, ir vērsti, lai destabilizētu radušos situāciju Ukrainā, izmantojot dažādus varas instrumentus ekonomiskajā vidē, ierobežojot Krievijas varu un varas orgānus, arī to rīcības visatļautību. Kam par pamatu var ņemt Eiropas Savienības oficiālā vēstneša padomes lēmumu 2014/659/KĀDP, kura galvenie virzieni ir vērsti uz ekonomikas, tirdzniecības ierobežojumiem.
NATO un Krievijas attiecības kopš Aukstā kara beigām ir izgājušas dažādus attīstības posmus, un pēc kopumā veiksmīga dialoga un sadarbības tās ir nonākušas faktiskā pretstatā. Attiecību dinamika liecina par skaidru attiecību cikliskumu spektrā starp sadarbību un konfliktiem, tāpēc var prognozēt atkārtotu pakāpenisku attiecību uzlabošanos un paplašināšanos. Attiecību uzlabošanās paredzama, Krievijai nemaz neveicot pasākumus ne Ukrainas, konfliktu risināšanā, ne citos būtiskos jautājumos: NATO visticamāk pieņems valstīs esošo situāciju par faktisku ilgtermiņa stāvokli (vienlaikus gan formāli uzturot pārmetumus Krievijai).
…
(RSU) Eiropas Savienības un Krievijas attiecības ir saspringtas kopš 2014. Gada sakarā ar Krievijas īstenoto nelikumīgo Krimas aneksiju, atbalstu nemierniekiem Austrumukrainā, kaimiņattiecību politiku, dezinformācijas kampaņām un nelabvēlīgām iekšējām norisēm. Ir pieaugusi spriedze saistībā ar Krievijas intervenci Sīrijā. ES kopš 2014. Gada regulāri atjaunoja sankcijas pret Krieviju. Eiropas Savienība un Krievija joprojām ir savstarpēji cieši saistītas, un Eiropas Savienība piemēro tā saukto “selektīvas iesaistīšanās” pieeju. Darba autori, liekot uzsvaru uz Krimas aneksiju jeb 2014. Gada Krievijas iebrukumu Ukrainā, atzīmē, ka ar šo soli tika uzsākta starpvalstu spriedze un savstarpējo sankciju piemērošana. Krievijas nelikumīgā Krimas aneksija 2014. gada martā un liecības, ka Krievija atbalsta nemiernieku kaujiniekus Ukrainas austrumos, izraisīja starptautisku krīzi. Kopš 2014. gada marta, reaģējot uz Krimas nelikumīgo aneksiju un tīšu Ukrainas destabilizāciju, Eiropas Savienība ir pakāpeniski noteikusi ierobežojošus pasākumus attiecībā pret Krieviju. Eiropas Savienība savas sankcijas būtiski paplašināja pēc tam, kad 2015. gada 17. jūnijā tika notriekta reisa MH17 lidmašīna virs teritorijas, ko kontrolē Krievijas atbalstīti nemiernieki Austrumukrainā. Sankcijas tiek regulāri atjauninātas un pagarinātas. Darbā tiks apskatītas Eiropas Savienības un Krievijas savstarpējās attiecības sankciju apstākļos, autoruprāt būtiskākais par attiecību vēsturisko hronoloģiju, Eiropas Savienības ierobežojošie pasākumi pret Krieviju, kā arī aktuālā situācija. Darba mērķis ir, pētot zinātniskos rakstus, Eiropas Savienības institūciju, kā arī Latvijas Ārlietu ministrijas izplatīto informāciju, uzzināt kādas ir Eiropas Savienības - Krievijas attiecības savstarpējo sankciju apstākļos un konstatēt galvenās problēmas. Darba objekts ir Eiropas Savienības un Krievijas attiecības. Darba priekšmets ir pret Krieviju ieviesto sankciju tiesiskais regulējums. Lai sasniegtu darba izvirzīto mērķi, autori izvirzījušas šādus uzdevumus: 1. Izpētīt pret Krieviju ieviesto sankciju vēsturiskos aspektus; 2. Noskaidrot sankciju ieviešanu hronoloģisko secību; 3. Konstatēt galvenos sankciju virzienus; 4. Noskaidrot pašreizējo Eiropas Savienības nostāju pret Krieviju.
