-
Sirds un asinsvadu sistēmas patoloģija
| Nr. | Название главы | Стр. |
| I. | Asinsvadi un to slimības | 3 |
| Asinsvadu uzbūve | 3 | |
| Artērijas | 3 | |
| Arteriolas | 4 | |
| Kapilāri | 4 | |
| Vēnulas | 4 | |
| Vēnas | 5 | |
| Biežākās asinsvadu patoloģijas | 5 | |
| Arteroskleroze | 5 | |
| Hipertensīvā slimība | 6 | |
| Varikozā vēnu paplašināšanās | 7 | |
| II. | Sirds slimības | 8 |
| Sirds mazspēja | 8 | |
| Kreisās puses sirds mazspēja | 8 | |
| Labās puses sirds mazspēja | 8 | |
| Sirds išēmiskā slimība | 9 | |
| Avoti | 10 |
Asinsvadus iedala artērijās, kapilāros un vēnās. Artērijas ir asinsvadi, pa ko asinis plūst prom no sirds, kamēr vēnas nes asinis uz sirdi. Artērijas pakāpeniski sazarojas līdz arteriolām, kas pāriet kapilāros. Kapilāri ieiet praktiski visos orgānos un tos baro. Apasiņojuši orgānus, tie savienojas vēnulās, kas atkal saplūst vēnās. Dažviet organismā ir brīnišķīgie tīkli, kad arteriolas savienojas ar arteriolām (nierēs) vai vēnulas ar vēnulām (aknās) un gāzu maiņa nenotiek. Bez kapilāru tīkla organismā ir arī arteriovenozas anastomozes – sīki asinsvadi, kas savieno artērijas ar vēnām, apejot kapilāru tīklojumu. Anastomozes regulē asins plūsmu cauri kapilāriem. Orgāna darbības laikā anastomozes ir slēgtas un asinis plūst pa kapilāriem, orgānu apasiņojot, bet pārējā laikā anastomozes ir atvērtas, un lielākā daļa asiņu aizplūst pa tām. …
Aprakstīti asinsvadu veidi un to tipi, populār'qakās asinsvadu slimības(ateroskleroze,hipotensija,varikozas vēnas) un sirds slimības(labās/kreisās puses sirds mazspēja,sirds išēmija).
