Nieru slimības ir lēni progresējošas un klusi noritošas. To diagnosticēšana ir sarežģītāka nekā kaitēm, kurām redzamas un jūtamas cilvēkam. Cilvēks pat var nenojaust, ka ar nierēm varētu būt problēmas. Pirms slimības simptomu parādīšanās, nieres var zaudēt lielu daļu no savām funkcijām, tāpēc vienīgais veids, kā mēs varētu laikus atklāt nieru slimības, ir veikt profilaktiskas pārbaudes un analīzes. Būtiski zināt, ka nieres novecošanos sāk nevis tad, kad cilvēks sasniedz vecumu četrdesmit vai trīsdesmit piecus gadus, bet krietni ātrāk – no 20 gadu vecuma. Nieres iziet no ierindas arī no nieru slimībām. Jo vecāki kļūstam, jo vecāki kļūst mūsu orgāni. Līdz ar to arī nieru funkcionālā rezerve pakāpeniski samazinās. Jo mazāka nieru funkcionālā rezerve, jo vairāk rodas faktoru un trigeru, kas var veicināt nieru slimības. Turklāt novecojot rodas dažādas blakus kaites, kuras prasa lietot medikamentus, kas nierēm ir toksiski.
Bet visu pēc kārtas. Nierēs ir miljoniem sīku, filtriem līdzīgu struktūru, kuras sauc par nefroniem. Katru nefronu veido asinsvadu kamoliņš jeb glomeruls, kuru apņem kapsula un garas kanāliņu rindas. Caur sīko asinsvadu filtrēšanu notiek asins attīrīšana no vielmaiņas galaproduktiem.…
