Cilvēka mijiedarbībai saskarsmē vienmēr ir kāds konkrēts mērķis – mēs cenšamies kaut ko panākt no partnera, mainīt viņa uztveri, viedokli, pozīciju, iespaidot viņu mums vēlamā virzienā. Ietekmēšanas veids, kuru izvēlamies, ir atkarīgs no parnera statusa, personības īpašībām, saskarsmes situācijas un mūsu pašu resursiem, pie kuriem pieder arī mūsu psiholoģiskās potences (raksturs, enerģija, komunikatīvās prasmes un mākas), laiks, materiālie resursi, tai skaitā kompjūteri un sakaru tehnika, kā arī nauda, mūsu statuss un tam atbilstošā vara, mūsu “aizmugure” – ietekmīgas personas, uz kurām varam atsaukties un ar kuru atbalstu rēķināties, mūsu ieinteresētības pakāpe saglabāt attiecības ar konkrēto partneri un labu reputāciju.1
Galvenie ietekmēšanas veidi ir:
piespiešana;
partnera emocionālā iespaidošana (suģestija);
ieinteresēšana (pārliecināšana).
Taču saskarsmes procesā vēlamā rezultāta sasniegšanai izmanto arī kritiku un uzslavas, kā arī citus ietekmēšanas veidus.
Piespiešana (rīkstes, pātagas metode) ir visai iedarbīgs partnera ietekmēšanas veids. Šī metode iedarbojas uz līmeni, kurš ir tuvs partnera instinktīvajam pašsaglabāšanās vajadzību līmenim. Piespiešanas psiholoģiskais mehānisma ir bailes no soda, no zaudējumiem, no nopietnām nepatikšanām, kas var apdraudēt cilvēka drošību. Piespiešana ir iedarbīga tad, ja cilvēks reāli baidās no soda un ir pārliecināts, ka mēs patiešām varam viņu sodīt (sagādāt viņam nepatikšanas, zaudējumu).…
