-
Austrumu un rietumu konflikts, tā cēloņi un sekas
Nr. | Название главы | Стр. |
1. | Ievads | |
2. | Austrumu un rietumu konflikts | |
3. | Vācija un tās attīstība pēc kara | |
4. | Rietumu pasaules attīstība | |
5. | Austrumu pasaules attīstība | |
6. | Secinājumi | |
7. | Izmantoto informācijas avotu saraksts |
Padomju Savienība bija cietusi milzīgus zaudējumus. Bija izpostītas pilsētas un ciemati, uzņēmumi, komunikācijas. Daudzās vietās cilvēki dzīvoja zemnīcās neiedomājamā trūkumā. 1946. gada sausuma izraisītais bads Ukrainā, Dienvidkrievijā un Moldāvijā prasija daudzas jo daudzas dzīvības. Gandrīz visas pilsētas un lauki Krievijas rietumdaļā bija izpostīti. Staļins savā pēckara atjaunotnes politkā paredzēja atkal tos pašus trīsdesmito gadu mērķus un metodes.
Austumeiropa valstīs pirmajos pēckara gados garīgais klimats bija pavisam citāds nekā Rietumos. Uzvara karā ne tikai bija nostiprinājusi Padomju Savienības autoritāti, bet arī cēlusi padomju cilvēka pašapziņu, kā arī radījusi cerības, ka dzīvei ir jāmainās uz labo pusi, ka mazināsies represijas un dzīve kļūs pārtikušāka. Inteliģence cerēja, ka uzlabosies attiecības ar ārvalstīm, Padomju Savienība kļūs atklātāka pasaulei.
Secinājumi
Veicot šo referātu es izsecināju, ka Otrā pasaules pēckara pasaules attīstība bija ļoti slikta un zemā līmenī, iespējams tas bija tapēc, ka kara laikā viss tika masveidā iznīcināts. Manuprāt, ja uz zemes lodes pēckara periodā nebūtu tāda valsts kā ASV, kura izglāba savas Sabiedroto valstis – Lielbritāniju, Padomju Savienību un Franciju no lielās krīzes un nabadzības, tad iespējams pasaulē veljoprojām valdītu bads un nabadzība. Bet kopumā kā jau teicu, Otrā pasaules kara postijumu dēļ pasaulei un iedzīvotājiem bija ļoti grūti atkal atgūt labu ekonomikas līmeni, jo viss bija jāsāk no jauna.
…
II pasaules kara laikā ASV un PSRS cīnījās vienā frontē pret nacistisko Vāciju un tās sabiedrotajiem. Tomēr jau kara beigu posmā antihitleriskās koalīcijas (valstu un tautu savienība cīņai pret Vācijas, Itālijas, Japānas bloku II pasaules karā) lielvalstu attiecības sāka pasliktināties. To saasināšanos izraisīja Maskavas rīcība Austrumeiropā Otrā pasaules kara laikā zaudējumi bija ļoti lieli gan materiālā, gan upuru ziņā. Daudzas kultūras vērtības tika izpostītas, pilsētas un rūpnīcas sagrautas. Pēc šī visa kara uzvarētājvalstis nosolījās vairs nekarot, taču tūlīt pēc kara beigām sākās divu pretējo politisko, saimniecisko un ideoloģisko pušu strīds par noteicošo vietu un varu pasaulē. Strīds starp Austrumiem un Rietumiem, strīds starp PSRS un ASV. Vēsturē šis konflikts iegājis ar nosaukumu Aukstais karš. Aukstais karš ir stāvoklis starp valstīm, kad nenotiek reāla karadarbība, bet cīņa notiek ar ekonomiskām, politiskām darbībām, spiegošanu, kā arī lokālos karos atbalstot cīņu pret pretinieka sabiedrotajiem vai satelītvalstīm. Šo periodu raksturo asa abu lielvalstu politiskā, ekonomiskā, zinātniskā un bruņošanās sāncensība.
