Iepazīšanās prakses atskaite tiesību zinātnē

Nobeigums
Tiesas sēdes apmeklējums bija lieliska pieredze un iespēja ieskatīties, kā notiek tiesas procesi Latvijas valstī. Radās priekšstats par advokātu, prokuroru un tiesnešu darbu rajona (pilsētas) tiesā.
Valsts nozīmētais advokāts pasniedza sevi interesantā plāksnē. Brīdī, kad apsūdzētais sniedza liecību, advokāta uzdotie jautājumi bija mulsinoši, un vairāk vērsti pret aizstāvāmo. Turklāt advokāts ar apsūdzēto tikās tikai tiesas zālē. Pirms tam saruna ar apsūdzēto nebija bijusi, viņi nebija pārrunājuši ar lietu saistītās lietas un apsūdzētais pat nebija informēts, ka viņam būs advokāts.
Brīdī, kad norisinājās tiesas debates, no advokāta puses jau bija jūtama pozīcija, ka viņš ir uzņēmies aizsargāt apsūdzētā intereses, taču lūgtais, piešķiramais sods tienesim bija tikai nedaudz mazāks, kā prokurora prasītais. Advokāts nepamanīja dažas nianses, kas apsūdzēto varēja glābt no kriminālatbildības, līdz ar to radās sajūta, ka advokāts nav iedziļinājies lietā, ko pats ir uzņēmies.
Prokurors gan lieciniekiem, gan apsūdzētajam uzdeva vairākus mulsinošus jautājumus. Apsūdzētā sniegtajās liecībās policijai, prokuroram un tiesai saskatīja pretrunas, taču apsūdzētais radušās pretrunas paskaidrot nevarēja, jo tādas nesaskatīja.
Kas attiecas uz tiesnesi, tad tiesas sēdes laikā lietā iesaistītajiem vaicāja par ģimenes attiecībām, taču, kad tika par to runāts, aizrādīja, ka tas neattiecas uz lietu. Vairākas reizes tika aizrādīts, lai runā lēnāk, jo tiesas sekretāre nevar paspēt pierakstīt liecības.
Vērtējot tiesas procesu, var minēt, ka tika izlaistas un nepamanītas būtiskas lietas, kā, piemēram, tas, ka liecinieku sniegtās liecības bija tik identiskas, kas radīja šaubas par to patiesumu. Tā kā apsūdzētajam liecinieku nebija, turklāt notikums, kad cietušais guva vieglus miesas bojājumus bija ģimenes mājās, tad radās sajūta, ka kaut kādu iemeslu dēļ ir notikusi sazvērestība pret apsūdzēto.
…