Nobeigums. Lugā Aspazija atklāj sievietes vietu sabiedrībā 19. gadsimta beigās, ietverot progresīvās Jaunās Strāvas idejas. Lugas pamatnoskaņa ir sašutuma pilns kliedziens pret tiem, kam vara sabradāt vājo, neaizsargāto. Drāmas varones nāve, traģiskā sajūta, kas rodas lugas noslēgumā, pati par sevi nes līdzi lielu aktivizējošu spēku. Dzīvi autore redz kā nepārtrauktu pretrunu cīņu. Aspazija lasītājam piedāvā pavisam citu, līdz tam nepazītu Jaunas sievietes ideālu - enerģisku, stipru, radošu, neatkarīgu, savos lēmumos izaicinošu, kas radīja spriedzi starp veco un jauno. Mūžsenie jautājumi par dzīves jēgu un radošas personības tieksmi pēc izglītības spēj saviļņot un iedvesmot pārmaiņām arī mūsdienu lasītāju.
…
