3. Secinājumi
Alūksnes augstienes pauguri ir drīzāk iekārojami aktīvā tūrismā, nevis masu tūrisma pārstāvjiem. Apvidū ir ne mazums iespēju gan apskatīt un uzzināt ko jaunu, gan pārbaudīt un uzlabot savas fiziskās spējas. Teritorijā varētu biežāk rīkot dažādu velomaratonu posmus.
Informācija tūrisma ceļvežos galvenokārt ir tikai par Alūksnes augstienes augstāko un iespējams populārāko pauguru – Dēliņkalnu, arī par Drusku pilskalnu un Tempļa kalnu. Par pārējiem objektiem informācija diemžēl ir ļoti skopa. Informācija pamatā ir pieejama tikai latviešu valodā, iespējams vairāk vajadzētu koncentrēties uz informācijas pieejamību arī citās valodās. Interesanti, ka informācija internetā ir krietni vien plašāka un pieejamākā (konkrēti Aizsargājamo ainavu apvidus „Veclaicene” mājaslapā).
Vel kāda nozīmīga problēma papildus tūristu piesaistīšanai ir norāžu uz objektiem trūkums, kā arī neattīstītā infrastruktūra vairākos objektos, kas noteikti ir viena no sfērām, kas nākotnē jāuzlabo.
Klimata īpatnību Alūksnes augstienē (garās ziemas) varētu izmantot kalnu tūrisma attīstīšanai. Tiesa šīs pašas klimata īpatnības (lielais nokrišņu daudzums) vasarā varētu arī kādu potenciālu tūristu atturēt no došanās uz Alūksnes augstieni.
Kopumā varētu teikt, ka Alūksnes augstienei ir diezgan liels tūrisma potenciāls, kas pagaidām tiek izmantots tikai daļēji. Cerēsim, ka nākotnē būs savādāk!
…
