Muzejs ir tikai 1 no muzealizācijas formām; vēsturiskā muzeoloģija pēta specifiska realitātes apgūšanas procesa rašanos, attīstību un formas, kurā lietām tiek piešķirta muzejiskā vērtība.
Muzeju attīstība saistīta ar kolekcionēšanas vēsturi. Mākslinieciskas, reliģiskas, vēsturiskas vērtības- gan dabas, gan cilvēku radītas lietas- cilvēki dažādos nolūkos vākuši jau no neolīta laikmeta, gan R-os, gan A-os.
Vietas, kur glabājās krājumi sauca dažādi:
Ruļļu nami Ēģiptē, Senajā Grieķijā- tēzauri pateicības dāvanām (piem., Delfu), pinakotēkas (gleznām) u.c., retumu kabineti 15.gs, Hellēnismā muzeionā- t.i. koledžā, kurā bija arī kolekcija, viduslaikos- katedrāles relikvāriji u.c.
Tas saistīts ar kolekcionēšanas saistību ar:
1)Pielietojuma faktoru, piemēram reliģiskā funkcija bija būtiska Senajā Grieķijā un Viduslaikos; Renesansē gleznas tika izmantotas mākslinieku apmācībā, kolekcionēt bija būtiski arī alķīmiķiem, lai eksperimentētu. Mezopotāmijā- valdnieka varas simbols.…
