11. Ar tirdzniecības ceļiem Senlatvijā nonāca citu tautu rakstības paraugi – monētas. Grieķu rakstu zīmes bija pirmās, kuras iepazina Senlatvijas iedzīvotāji (somugri) 3., 2. gs.p.m.ē. Romiešu monētas vairākus gadsimtus kalpoja par naudas vienību. 2. gs.p.m.ē. Latvijas teritorijā ienāk baltu ciltis, atspiežot somugru ciltis uz ziemeļiem, no 2. – 5. gs.m.ē. var runāt par identificējamām baltu ciltīm – kuršiem, zemgaļiem, latgaļiem, sēļiem. Par pirmo baltu cilšu iepazīto alfabētu kļūst persiešu alfabēts 6. gs.m.ē. Vēlāk ienāk arī arābu rakstības paraugu monētas (dirhēmi), kas līdz 11. gs. ir vietējā naudas vienība. Iespējams, baltu tirgotāji mēģinājuši atdarināt arābu monētas, 9.gs. radot tā saukto pseidoarābu rakstību. Arābu rakstība Latvijā bija pieejama tikai šauram priesteru, tirgotāju slānim, to lietoja tirdzniecībā, rituālos, maģijā, buršanā. Uz latviešu senāko rakstību kopš 7.-8.gs.beigām ietekmi atstājusi arī rūnu rakstība – tās pēdas rotaslietās, īpašuma zīmēs, zobenu gravējumos.
12. Lai arī latviešiem pirms vācu krustnešu ienākšanas nebija savas rakstu sistēmas, bija izveidojušies tādi raksta pirmsākumi un saskarsme ar citas rakstības piekopjošām tautām, lai ietekmju ceļā varētu attīstīties raksts šī vārda īstajā nozīmē, iespējams, arī fonogrāfiskā rakstība.
…
