Ogļhidrāti

Jāzin: ogļhidrātu iedalījums un nomenklatūras pamatprincipi, struktūra un izomērija, fizikālās un ķīmiskās īpašības.
Jāprot
Atšķirt un identificēt optiskos izomērus
Izskaidrot monosaharīdu vaļējās un cikliskās struktūras veidošanās principus,
Salīdzināt karbonilgrupas, pusacetālhidroksilgrupas un hidroksilgrupu raksturīgās reakcijas
Izskaidrot disaharīdu un polisaharīdu uzbūves pamatprincipus un īpašības
Izskaidrot ogļhidrātu lomu dzīvajos organismos.

Ogļhidrāti ir dzīvajā dabā visizplatītākie savienojumi. Tie sastāda 20% dzīvnieku sausnas un 80% augu sausnas un veido planētas organisko vielu pamatmasu. Ogļhidrātus iedala trīs grupās:
1) monosaharīdi – hidrolīzes procesā nešķeļas sīkākās sastāvdaļās,
2) disaharīdi – hidrolīzes procesā sašķeļas, veidojot divus monosaharīdus,
3) polisaharīdi – lielmolekulāri savienojumi, kas hidrolīzes procesā sašķeļas monosaharīdos.
Monosaharīdus pēc uzbūves var iedalīt divos veidos:
pēc oglekļa atomu skaita molekulā, piemēram, tetrozes, pentozes, heksozes;
pēc aldehīdgrupas vai ketogrupas klātienes molekulā aldozes un ketozes.
Vispārīgā veidā monosaharīdu nosaukumos norāda gan oglekļa atomu skaitu, gan aldehīdgrupas vai ketogrupas klātieni molekulā. Vienkāršākā aldoze glicerīnaldehīds - aldotrioze, bet vienkāršākā ketoze ir dihidroksiacetons - ketotrioze.
Parasti monosaharīdu nosaukšanai lieto triviālos nosaukumus. Dabā visvairāk izplatītie monosaharīdi ir heksozes un pentozes:
aldoheksozes D-glikoze un D-galaktoze, ketoheksoze D-fruktoze,
aldopentoze D-riboze un 2-dezoksi-D-riboze (pie 2-C atoma nav hidroksilgrupas).…