"Reiz senos laikos..."- šis vārdu salikums izsauc asociācijas, kuras saistās ar pasakām, jo zinām, ka lielākā daļa pasaku tā arī sākas. J. Zvirgzdiņa piedzīvojuma romānu "Reiz senos laikos Kurzemē" arī var uzskatīt par pasaku, kurā fantastiskais, būvēts uz vēsturiskiem faktiem, kļūst par piedzīvojumu.
Šī romāna mērķauditorija varētu būt no 12 līdz 14 gadus veci pusaudži, kuriem notikumi XVIII un XIX gs. mijā šķitīs interesanti, jo plašu zināšanu par šo laika posmu un vietu viņiem vēl nav.
Vecākiem jauniešiem varētu nepatikt dzīvnieku pasaules sapludināšana ar cilvēku pasauli, vēl jo vairāk ar politiku un bērnišķīgo dialogu dēļ. Jaunāki par šo vecumposm nesaprastu sarežģītos vārdus, kuriem nav skaidrojumu.
Mērķauditorijas meitenēm arī šis romāns neliksies gana saistošs izrūkstošās sievišķīgo interešu līniju trūkuma dēļ. Liela daļa zēnu nevarēs saprast, kāpēc pozitīvais varonis neņem rokās zobenu un nenocērt ļaunajiem galvas, jo to viņi redz ik dienas TV filmās, multfilmās, datorspēlēs. Varbūt tas ir svarīgākais šīs grāmatas ētiski audzinošais faktors – ļaunā uzvarēšana ar labestības ieročiem (ja tos var nosaukt par ieročiem).
Mūdienu bērni ir pieraduši pie atkailinātas realitātes, kuru mums par katru cenu "iebaro" mēdiji. Cik, no vidēji 20 bērnu lielas klases, būs šīs grāmatas lasītāju? Viens? Divi?…
