Manuprāt, pati slavenākā, lietotākā un visiem zināmā literatūras pērle – frāze, kura liek katram aizdomāties un apsvērt šo vārdu nozīmi paša un apkārtējās esošās sabiedrības dzīvē. Tie ir vārdi, kas nostāda cilvēku dzīves svarīgāko izvēļu priekšā. Nereti pat liek krasi mainīt pasauli sev apkārt. Ar to nedomāju globālo pasauli, bet katra cilvēka iekšējo pasauli un tās izpausmēm ārpusē.
Iesākumā gribētos varbūt nedaudz pieskarties paša galvenā varoņa, slaveno vārdu teicēja Viljama Šekspīra domai, kuru viņš caur Hamleta muti pavēstījis plašajai pasaulei. Ko gan renesanses pārstāvis ar šiem vārdiem domājis un kādu lomu tie spēlējuši Hamleta dzīvē? Manuprāt, Hamlets bija nonācis šizofrēnijas priekšvakarā, iesprostots domās, kuras nevēstīja neko labu. Viena Hamleta puse piedāvā otrai piekrist nāves izaicinājumam un mesties tās skavās, turpretī otra, atriebes kārā dēla puse tomēr vēl grib sasniegt to, kā dēļ pēc Hamleta domām vispār ir vērts dzīvot. Likt visiem samaksāt par nevērību pret viņa tēvu. …
