-
Zivju nozveja un pārējo jūras produktu ieguve Latvijā
2011–2015 гг.
Secinājumi (I)
Vislielākā zivju nozveja un pārējo jūras produktu ieguve bija 2010.gadā 164 tūkst. tonnas, bet 2012.gadā vismazākā jeb 90 tūkst. tonnas, jo būtiski tika samazinātas nozvejas kvotas.
2014.gadā zivju nozveja un pārējo jūras produktu ieguve salīdzinājumā ar 2013.gadu , palielinājusies par 4 tūkst. tonnām vai par 3.4%.
Zivju nozveja un pārējo jūras produktu ieguve 2014.gadā, salīdzinot ar 2007.gadu, samazinājusies par 34 tūkst. tonnām jeb 22.1%.
Pieauguma 1% absolūtā nozīme vislielākā ir 2010. gadā, kad zivju nozvejas un pārējo jūras produktu ieguves pieauguma procenta svarīgums bija 1.667 tūkst. tonnu.
Secinājumi (II)
Laika periodā no 2007. līdz 2014. gadam vidēji zivju nozveja un pārējo jūras produktu ieguve ir 139.75 tūkst. tonnas gadā.
Katru gadu vidēji zivju nozveja un pārējo jūras produktu ieguve samazinās par 4.85 tūkst. tonnām mazāk, kas vidēji ir par 3.5% mazāk (0.965 reizes).
Ik gadu zivju nozveja un pārējo jūras produktu ieguve Latvijā samazināsies par 2,59 tūkst. tonnām, ja vidēji zivju nozveja un pārējo jūras produktu ieguve būs 139 tonnas.
…
Dinamikas analīzes ķēdes un bāzes rādītāji analīze, dinamikas raksturojošie vidējos rādītāji,pētāmās parādības trends, izmantojot dažādus dinamikas rindas izlīdzināšanas paņēmienus par zivju nozveju. Darbā veiktie uzdevumi: 1. Iegūt datus par zivju nozveju un pārējo jūras produktu ieguvi Latvijā 2004.-2014. gadam. 2. Aprēķināt dinamikas analīzes ķēdes un bāzes rādītājus analizējamam periodam. 3. Aprēķināt dinamikas raksturojošos vidējos rādītājus. 4.Aprēķināt pētāmās parādības trendu, izmantojot dažādus dinamikas rindas izlīdzināšanas paņēmienus. 5. Aprēķinātos rezultātus atspoguļot tabulās un grafiskajos attēlos. 6. Sniegt secinājumus.