Absolūtās monarhijas attīstība 17. gadsimta beigās, vainagojās ar starptautisko valstu sistēmas izveidošanos. 1715. gadā jau sāka veidoties kaut kas līdzīgs mūsdienu valstīm. Nozīmīgs monarhu solis bija diplomātisko korpusu izveidošana, kas veicināja diplomātisko procesu racionalizēšanu un ārvalstu ministriju un vēstniecību izveidošanos. 18.gadsimta absolūtisms bija vairākas variācijas par tēmu, kuras Luijs XIV bija aizsācis iepriekšējā gadsimtā. Šis laika periods tiek dēvēts par apgaismoto absolūtismu. Apgaismotie monarhi ieviesa vairākas reformas likumdošanā un valsts pārvaldē, kas sekmēja labklājības celšanos. Dažās vācu valstīs tika atcelta dzimtbūšana. Kā vienu no apgaismotajiem monarhiem var minēt Prūsijas karali Frīdrihu Vilhelmu I (vēlāk Frīdrihs Lielais), kurš būdams bargs un, izveidodams jaudīgu armiju, padarīja Prūsiju par spēcīgu valsti. Ar viņa gādību Prūsijas birokrātija izvērtās par profesionālāko un efektīvāko ierēdņu armiju visā Eiropā. Viņš atcēla nāves soda izpildi, samazināja zemnieku klaušu apjomu. Austrijas monarhs Kārlis VI vēlējās izdarīt vēl vairāk nekā Prūsijas Frīdrihs. 1740. gadā, atrodoties uz nāves gultas, viņš savu troni gribēja atdot meitai Marijai Terēzei, taču šo situāciju izmantoja gan prūši, gan franči un sākās karš par Austrijas mantojumu. …
