Tajā naktī, kad mājās palikušas bijām mēs abas – es un vecmamma- kārtojot gultas pagulti, vecmamma atrada savu veco bilžu albūmu. Atmiņā iespiedusies 1990. gada janvārī uzņemtā fotogrāfija... Barikāžu laiks.
Sēžot siltā pavasara pēcpusdienā, mēs sākām pāršķirstīt vecā fotoalbuma lapeles. Bildes gan bija vecas un melnbaltas, bet stāsti, kas slēpās aiz šīm nodriskātajām melnbaltajām deviņdesmito gadu bildēm, bija krāšņi, notikumiem bagāti, ievērojami un vienmēr atmiņā paliekoši. Silto pavasari baudot un skatot vecās bildes, vecās bildes, vecmammas atmiņā atausa tā gada janvāra notikumi. Turot rokā veco bildi, kurā attēloti bija manas vecmammas, vectēva un vēl dažu brīvprātīgo cilvēku, bargas ziemas dienā, ieputinātie stāvi, silueti, vecmamma iesāka ar to, ka viņa šos notikumus nekad nespētu aizmirst.…
