Nr. | Название главы | Стр. |
Ievads | 3 | |
1. | Personas tiesības sniegt prasību tiesā | 3 |
2. | Prasības lietu ierosināšana | 4 |
3. | Prasības lietu dalībnieki | 5 |
Secinājumi | 5 | |
Izmantotās literatūras saraksts |
Analizējot cilvēka un pilsoņa vietu izpildāmās lomas sabiedrībā, visbiežāk uzmanība tiek veltīta tādām kategorijām, kā tiesības, brīvības un pienākumi. Dažādos laika posmos tiek analizēts cilvēka tiesību kopums, tā stāvoklis sabiedrībā un tiesības, kā pamattiesības . Jebkuram cilvēkam ir tiesības sniegt tiesā prasību, lai aizstāvētu savas aizskartās tiesības un likumiskās intereses. To paredz Latvijas Republikas Satversmes 92. pants, kā arī plašāks šo tiesību formulējums nostiprināts Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6. pantā. Tiesības aizstāvēt savas civilās tiesības un likumiskās intereses ir ne tikai fiziskām personām, bet arī juridiskām personām. Līdz ar to, gan fiziskas, gan juridiskas personas ir līdztiesīgas civilo tiesību aizsardzības jomā. Likumā paredzēti gadījumi, kad civilās tiesības tiek aizsargātas arī administratīvā kārtībā.
Latvijā pastāv trīspakāpju tiesu sistēma. Pirmās instances tiesas izskata lietu pēc būtības, otrās instances tiesas izskata lietu pēc būtības apelācijas kārtībā un trešās instances tiesa lietas izskata kasācijas kārtībā.
Tiesas spriešanas kārtību nosaka Latvijas Republikas Satversme, regulē likums „ Par tiesu varu”, un civillietās- Civilprocesa likums. Atsevišķas procesuālās normas satur arī Civillikums, Prokuratūras likums, Advokatūras likums un citi likumi. Tiesas drīkst izspriest civillietas tikai likumā paredzētajā kārtībā. …
Tiesas drīkst izspriest civillietas tikai likumā paredzētajā kārtībā. Tā kā tiesām ir pakļautas dažāda rakstura civillietas, tad atbilstoši tam nosaka vairākus tiesvedības veidus. Izšķir: prasības tiesvedību, sevišķās tiesāšanās kārtību un saistību izpildīšanu bezstrīdus kārtībā. Prasības tiesvedībā, kā pirmo noteikumu, lai varētu iesniegt prasību tiesā, likums regulē prasītāja procesuālo rīcībspēju jeb nosaka, kurām personām ir tiesības celt prasību tiesā. Turpmāk jāievēro vairāki priekšnoteikumi, tādi kā: strīda pakļautība vai piekritība, lietas ārpustiesas izskatīšanas kārtības ievērošana. Darbā tiek vērtēti prasības celšanas noteikumi, prasības un prasības lietu dalībnieku statuss.
