Оценка:
Опубликованно: 21.05.2013.
Язык: Латышский
Уровень: Университет
Литературный список: 2 единиц
Ссылки: Использованы
Рассмотреный период: 2000–2010 гг.
2011–2015 гг.
  • Эссе 'Eiropas Savienības un Krievijas enerģētiskās attiecības - savstarpējs izdevīgums', 1.
  • Эссе 'Eiropas Savienības un Krievijas enerģētiskās attiecības - savstarpējs izdevīgums', 2.
  • Эссе 'Eiropas Savienības un Krievijas enerģētiskās attiecības - savstarpējs izdevīgums', 3.
  • Эссе 'Eiropas Savienības un Krievijas enerģētiskās attiecības - savstarpējs izdevīgums', 4.
  • Эссе 'Eiropas Savienības un Krievijas enerģētiskās attiecības - savstarpējs izdevīgums', 5.
  • Эссе 'Eiropas Savienības un Krievijas enerģētiskās attiecības - savstarpējs izdevīgums', 6.
  • Эссе 'Eiropas Savienības un Krievijas enerģētiskās attiecības - savstarpējs izdevīgums', 7.
Фрагмент работы

ES vairums valstu nav 100% atkarīgas no Krievijas gāzes piegādēm, bet tās, kuras ir, tiek aicinātas liberalizēt gāzes tirgu un saņemt gāzi no vairākiem piegādātājiem. Latvijā tas, izskatās, vēl nenotiks, jo tā pārāk baidās no Krievijas izteikumiem par to, ka tirgus liberalizēšanas gadījumā gāze no Gazprom būs jāpērk par pavisam citu cenu. Kamēr Lietuva, Igaunija un Somija (kuras arī pagaidām ir 100% atkarīgas no Krievijas gāzes) meklē risinājumus un būvē jaunus gāzes termināļus, tikmēr Latvija burtiski ir piekritusi tuvākā nākotnē palikt uzticīga Krievijai un Gazprom. Lūk, šeit Latvija sevi padara par ievainojamu pircēju, jo Krievijas monopolstāvoklis dod tai tiesības arī ietekmēt Latviju politiskā līmenī. Eiroparlamenta deputāts tēvzemietis Roberts Zīle uzskata, ka, atsakoties no gāzes tirgus liberalizācijas, no Latvijas dalības eirozonā vairs nebūs nekāda labuma, jo tas nespēs atsvērt gāzes monopola ietekmi uz Latviju un ģeopolitiskā ziņā mēs būsim spēruši platu soli Krievijas virzienā. Neatverot gāzes tirgu, mēs nedodam sev iespēju nākotnē iegūt gāzi par zemāku cenu, jo pasaulē un arī Eiropā slānekļa jeb t.s. nekonvencionālā gāze kļūst lētāka.
Pašreizējā situācijā ES un Krievija tomēr ir savstarpēji izdevīgi tirdzniecības un stratēģiskie partneri, jo atrodas ģeogrāfiski tuvu, ir radušas izdevīgus un abas puses apmierinošus nosacījumus un pat izstrādājušas „ceļa karti”, lai veicinātu stabilitāti un iegūtu garantijas par partnera turpmāku līdzdalību. ES Krievijai ir uzticams partneris ar lielu vienotu tirgu, stabilām finansiālām iespējām un politisko sistēmu. Krievija Eiropas Savienībai ir liels, autoritārs un varbūt arī politiskā ziņā neparedzams resursu piegādātājs, no kura tā ir lielā mērā, bet ne 100% atkarīga. Patiesībā Krievijai ES ir vairāk vajadzīgs partneris nekā Krievija ES, taču pēc gadiem 20 situācija var būt mainījusies un, iespējams, Āzija būs Krievijas partneris nr. 1, bet Eiropa jau būs atradusi citus alternatīvus enerģētiskos resursus, kas dominēs pār naftu un gāzi un necietīs no Krievijas pārorientēšanās uz austrumiem.

Коментарий автора
Atlants